VALFRĪDS FROMHOLDS-TREIJS UN KULDĪGA
top of page

VALFRĪDS FROMHOLDS-TREIJS UN KULDĪGA

31.01.2023.

Līdz 23. aprīlim Kuldīgas novada muzejā apskatāma izstāde, kas veltīta vienam no Kuldīgas muzeja izveidošanas ierosinātājiem, novadpētniekam Valfrīdam Fromholdam-Treijam. Izstādē var uzzināt par novadpētnieka darbību Kuldīgā, dzimtu, personību, kā arī apskatīt viņa oriģinālos Kuldīgas ēku un būvdetaļu zīmējumus. Nozīmīgākais V. Fromholda-Treija veikums bija pieejamo materiālu apkopošana par Kuldīgas pili, kā rezultātā tika izveidots pils rekonstrukcijas zīmējums, kas arī ir aplūkojams izstādē.


V. Fromholds-Treijs cēlies no senas vācu mācītāju dzimtas, dzimis 1886. gada 24. oktobrī. 1930. gadā dzīves ceļi V. Fromholdu-Treiju atveda uz Kuldīgu un viņš kļuva par pilsētas vācu pamatskolas pedagogu un direktoru, kā arī piedalījās Kuldīgas pilsētas muzeja veidošanā, bija tā vēstures nodaļas pārzinis.


Visu savu brīvo laiku viņš veltīja dzimtenes vēstures izpētei un zīmēšanai. Zīmējumos tika atainotas Kuldīgas vecās dzīvojamās ēkas un noliktavas, durvju vērtnes, virsgaismas logi, rokturi, krāsnis, akmens kalumi. Sevišķi viņa interesi piesaistīja vecie vējrāži, kuri tika zīmēti ne tikai Kuldīgā, bet arī ārpus tās.


Tomēr nozīmīgākais V. Fromholda-Treija veikums bija tobrīd pieejamo materiālu savākšana par Kuldīgas pili. Darbs vainagojās ar pils rekonstrukcijas zīmējuma izgatavošanu, tam pievienojot paskaidrojošu aprakstu, kā arī ar priekšmetu atradumiem pils vietā.


Pētnieks daļu savas kolekcijas un zīmējumus uzdāvināja 1935. gadā izveidotajam Kuldīgas pilsētas muzejam, kurā pats bija pilsētas vēstures nodaļas vadītājs. Tagad muzeja krājumā atrodas V. Fromholda-Treija izgatavots 71 oriģināls – no tiem 63 saistīti ar Kuldīgu. Muzeja krājumā glabātie materiāli tiek izmantoti Kuldīgas vēstures izpētē un ir svarīgi avoti pilsētas ēku restaurācijas procesā.


1939. gadā V. Fromholds-Treijs ar ģimeni izceļoja uz Vāciju un vēlāk kara laikā, mainot dzīves vietas, gāja bojā gandrīz visi līdzpaņemtie zīmējumi un apraksti. Tomēr pēckara gados viņam pietika apņēmības, lai pēc saglabātajiem fotonegatīviem atjaunotu daļu zīmējumu. Savās atmiņās viņš rakstīja: „Grūtos laikus, kas bija piepildīti ciešanām, rūpēm un ilgām pēc zaudētās dzimtenes, man palīdzēja pārdzīvot zīmulis, ota un spalva, kas mani balstīja un stiprināja. Cik esmu laimīgs, ka man bija iespēja ar jaunu saturu piepildīt dzīves novakaru un savas pieticīgās spējas, mīlestību un uzticību veltīt neaizmirstamajai senajai dzimtenei.”


Ieeja muzeja izstāžu un ekspozīciju ēkā ir bez maksas.

bottom of page