Kuldīgas vēstures zinātājiem un Latvijas viduslaiku piļu pētniekiem nav svešs Valfrīda Fromholda-Treija (24.10.1886. – 21.04.1964.) vārds.

​

No 1930. gada līdz 1939. gadam V. Fromholds-Treijs dzīvoja Kuldīgā. Visu savu brīvo laiku viņš veltīja zīmēšanai un dzimtenes vēstures izpētei, kaut nebija ieguvis profesionāla mākslinieka un vēsturnieka izglītību. Viņš zīmējumos atainoja Kuldīgas vecās dzīvojamās ēkas un noliktavas, durvju vērtnes, virsgaismas logus, rokturus, krāsnis, akmens kalumus un vējrāžus. Tomēr nozīmīgākais V. Fromholda-Treija veikums bija Kuldīgas pils rekonstrukcijas zīmējuma izgatavošana, tam pievienojot paskaidrojošu aprakstu.

 

Jau no 1923. gada V. Fromholds-Treijs lielāko daļu sava brīvā laika veltīja dzimtenes vēstures izpētei un zīmēšanai. Izmantotā tehnika bija zīmuļa zīmējums, kas nereti pastiprināts ar tušu. Daļa attēlu iekrāsota ar akvareli un krāsainiem zīmuļiem. Dzīvodams Kuldīgā, V. Fromholds-Treijs jau mērķtiecīgi pievērsās atsevišķu senu celtņu un to detaļu zīmēšanai. Tika zīmēti vēja rādītāji, ēku ārdurvis un to virsgaismas lodziņi, kā arī interjera detaļas – krāsnis, kāpnes. Tapa arī pilsētas ainavas, kas zīmētas ar gandrīz fotogrāfisku precizitāti. Kuldīgas novada muzeja krājumā atrodas 71 oriģināls zīmējums, no tiem 63 saistīti ar Kuldīgu. Tie ir vienīgie zināmie oriģināli, jo V. Fromholda-Treija īpašumā palikušie gāja zudumā Otrā pasaules kara beigu gados. Pēc nedaudziem saglabātiem fotonegatīviem viņš atjaunoja savus zīmējumus. Tie tagad glabājas pie ģimenes pēctečiem, un daļa to kopiju ir nonākušas Kuldīgas novada muzeja krājumā.

​

​Īpaša V. Fromholda-Treija darbības joma bija saistīta ar Kuldīgas pils izpēti un pils vietas rekonstrukcijas zīmējuma izstrādāšanu. Pils virszemes mūri vairs nebija saskatāmi, nebija zināmi pils plāni un attēli. V. Fromholdam-Treijam pēc rūpīgiem meklējumiem muzejos un bibliotēkās izdevās atrast piecus pilsdrupu zīmējumus. Tie deva ļoti aptuvenu priekšstatu par kādreizējo būves izskatu. Tāpēc viņš uzsāka amatiera izrakumus uz vietas pilsvietā. Pētījumu un izrakumu rezultātā 1934. gadā tapa Kuldīgas pils rekonstrukcijas zīmējums. Tas bija V. Fromholda-Treija iztēles jaunradīts darbs, kas parādīja varbūtējo celtnes un visa nocietinājuma izskatu 17. gadsimta otrajā pusē. Kaut arī zīmējums tapa rūpīgu pētījumu rezultātā, tomēr materiāla trūkuma dēļ aptuveni puse attēla detaļu ir pieņēmums.

​

Cieši saistīta ar pils rekonstrukcijas zīmējuma veidošanu bija senlietu meklēšana Kuldīgas pils vietā. Vispirms V. Fromholds-Treijs uzmanīgi izstaigāja visu kādreizējās pils teritoriju, rūpīgi izpētīja katru reljefa pacēlumu. Viņš sekoja līdzi zemes darbiem, kad mainīja laternu stabus vai raka pamatus jaunajam paviljonam Ventas krastmalā. Par „izrakumiem”, liekot šo vārdu pēdiņās, pats V. Fromholds-Treijs sauca Ventas krastā nobirušo pilsdrupu gruvešu caurlūkošanu. Tur – krastmalas joslā iepretī galvenajai pilij viņš atrada lielu skaitu krāsns podiņu ar gada skaitļiem, kas liecināja par pils pastāvēšanas beigu posma krāšņu izskatu. Ieguva arī amatnieku ražojumu paliekas, pēc kurām pētnieks secināja, ka priekšpilī krasta kraujas malā atradušās krāsns podiņu un kalēju darbnīcas. Meklējumiem sekoja atrasto priekšmetu izpēte, mēģinājumi no sīkām lauskām rekonstruēt kādreizējo krāsns podiņu rotājumu, kā arī analoģiju meklēšana Kurzemes provinces muzejā Jelgavā. Pētījumu rezultātā tapa priekšlasījums – referāts. Ar to V. Fromholds-Treijs piedalījās Kurzemei veltītā izstādē 1935. gadā Rīgā, kur iepazīstināja interesentus ar atradumiem Kuldīgas pils vietā un Kurzemes seno celtņu zīmējumiem. Lai savāktais pils vēstures materiāls nepazustu, viņš nodeva savus atradumus Kuldīgas muzejam, kur tie glabājas līdz mūsdienām.

​

V. Fromholds-Treijs ierosināja Kuldīgas pašpārvaldei veidot muzeju. Muzeja dibināšanas nepieciešamība bija pamatota pilsētas valdes 1935. gada protokolā nr. 127: „Kuldīga — veca hercogu pilsēta ar daudzām vēsturiskām vietām. Bez tam bagāta ar senlaiku vēsturiskiem priekšmetiem un citiem līdzīgiem materiāliem, kurus piedāvā vietējie iedzīvotāji. Šo piedāvāto priekšmetu novietošanai nepieciešams ierīkot pilsētas muzeju." V. Fromholds-Treijs pirmajā muzeja ekspozīcijā iekļāva un vēlāk nodeva muzeja pastāvīgā krājumā daļu savu privātkolekciju un zīmējumu, kā arī pats kļuva par pilsētas vēstures nodaļas un monētu kabineta vadītāju. Kuldīgas pilsētas muzeja pirmajā inventāra grāmatā līdz muzeja atklāšanai tika inventarizētas 524 vienības, no kurām 256 nodeva V. Fromholds-Treijs. Galvenokārt tie bija krāsns podiņu un būvdetaļu fragmenti no Kuldīgas pils teritorijas. Bet līdz aizbraukšanai no Latvijas 1939. gada rudenī, vēl uzņemtas krājumā 329 vienības no pētnieka atradumiem, starp tām 60 zīmējumi. Šobrīd Kuldīgas novada muzeja krājumā ir V. Fromholda-Treija zīmējumu oriģināli, un 146 priekšmeti no atradumiem Kuldīgas pils vietā. Iespējams, ka priekšmetu ir daudz vairāk, bet laika gaitā to aprakstos ir zudusi informācija par personu, kura priekšmetu dāvinājusi muzejam.

​