MUZEJA KRĀJUMA “PĒRLE” – LIEDIKU DEPOZĪTS

08.01.2026

Jaunais gads jāsāk ar ko īpašu, tādēļ rubrikas pirmo ierakstu veltām krājuma “pērlei” – vairāk nekā 2500 gadu senam Liediku bronzas priekšmetu depozītam.

Bronzas laikmetu Latvijas teritorijā (1800.–500. g. pr. Kr.) raksturo bronzas priekšmetu iepazīšana, šī metāla apstrādes prasmju apgūšana un pielietošana. Tomēr, neskatoties uz bronzas laikmeta zīmīgo nosaukumu, Latvijas teritorijas iedzīvotāji šajā laikā joprojām galvenokārt izmantoja no akmens, kaula, raga, koka un māla izgatavotus priekšmetus. Bronzas lietas bija retas un uzskatāmas par elitārām. Sākotnēji Latvijas teritorijā bronzas priekšmeti tika ievesti no Centrāleiropas un Skandināvijas, bet ar laiku tos no ievestiem izejmateriāliem sāka izgatavot uz vietas. Kopumā visā Latvijas teritorijā atrasti tikai nedaudz vairāk par 300 bronzas laikmeta bronzas priekšmetiem, lielākam atradumu skaitam koncentrējoties tieši Rietumlatvijā.

Neskatoties uz to, ka depozītu noguldīšana ūdenī un zemē ir viena no raksturīgākajām Eiropas bronzas laikmeta tradīcijām, līdz 2023. gadam Latvijas teritorijā bija zināmi vien seši bronzas laikmeta depozīti, Lietuvā – četri līdz seši, bet Igaunijā – viens, jo bronzas laikmeta nozīmīgākie centri atradās uz dienvidiem no Baltijas valstīm: Dienvidskandināvijā un Centrāleiropā. Ņemot vērā šī perioda depozītu retos atradumus Baltijā, pirms diviem gadiem muzeja darbiniekus patīkami pārsteidza krājumam piedāvātie priekšmeti. Septītais bronzas laikmeta depozīts Latvijā ieguva Liediku depozīta nosaukumu.

Liediku depozīts atrasts Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, Ventas upes krastā. To veido četri – pieci veseli un četri fragmentāri bronzas priekšmeti. To vidū ir masīva aproce ar izceltu sānu šķautni, kurai līdzīgas ir atrastas Doles Ķivutkalnā pie Daugavas un Kalnišķos Lietuvā. Ieročiem pieskaitāms bronzas divasmeņu duncis. Zirgu īpašo nozīmi bronzas laikmetā ilustrē divi iejūga diskveida dekori – faleras, kādas tiek atrastas Centrāleiropas un Dānijas bronzas laikmeta depozītu sastāvā. Savukārt depozīta greznākajam, ornamentētajam diskveida priekšmetam līdziniekus Eiropas arheoloģiskajā literatūrā pašreizējā izpētes stadijā nav izdevies atrast. Interesanti, ka tā ornamentācija sasaucas ar itāļu bronzas vairogiem. Depozītā ir atrastas arī vairākas nenosakāmu bronzas priekšmetu atlūzas. Domājams, tās bija paredzētas pārkausēšanai un jaunu bronzas priekšmetu atliešanai.

Pēc depozīta priekšmetu iekļaušanas muzeja krājumā sadarbībā ar “Latvijas proves biroja” laboratoriju tika noteikts Liediku depozīta priekšmetu sastāvs. Tie tika izgatavoti no daudzkomponentu bronzas. Kā leģējošais piejaukums varam dominē alva, taču masīvās aproces gadījumā alva ir līdzīgās proporcijās ar svinu, savukārt lietās pogas gadījumā svina un antimona piejaukums dominē pār alvu. Bez minētajiem metāliem senlietu sastāvā parādās sudrabs, niķelis un arsēns. Atsevišķu priekšmetu sastāvā niecīgā daudzumā konstatēta arī dzelzs, cinks un bismuts. Depozīta priekšmetu kopējais svars ir ~889 grami. Jāatzīmē, ka bronzas sastāvdaļas Latvijas teritorijā nav iegūstamas uz vietas, tādēļ jau vairākus tūkstošus gadu tiek ievestas.

Pēc Eiropas arheoloģiskās literatūras izpētes tika konstatēts, ka Liediku depozīta priekšmeti uzrāda līdzību ar arheoloģiskajiem atradumiem Skandināvijā un Centrāleiropā, atspoguļojot plašo bronzas laikmeta tirdzniecības un kultūras sakaru tīklu. Spriežot pēc senlietu formām, depozīts ir noglabāts 8.–7. gadsimtā, mazāk iespējams – 6. gadsimtā pr. Kr. Ventas upes vidustecē. Tas apstiprina šī ūdensceļa nozīmi vēlajā bronzas laikmetā, kā arī šīs teritorijas iedzīvotāju plašos kontaktus un bronzas laikmeta kopējo tendenču ietekmi uz vietējām sabiedrībām.

Bronzas priekšmetu depozītu noguldīšana ir viena no raksturīgajām bronzas laikmeta kultūras parādībām Eiropā, ar depozītu saprotot mērķtiecīgi noglabātu priekšmetu grupu ūdenī, zemē, zem akmeņiem, celtņu daļās u.tml. Daļu no depozītiem senie iedzīvotāji, pēc pētnieku domām, ir noguldījuši sakrālu motīvu vadīti. Savukārt Liediku depozīta atrašanas vieta un sastāvs norāda uz depozīta noguldīšanas ekonomisko, nevis sakrālo raksturu, pieļaujot, ka pēc dabiskiem orientieriem viegli atrodamā vietā ārkārtīgi vērtīgos bronzas priekšmetus briesmu brīdī noracis kāds pa Ventas upi ceļojošs tirgotājs vai metālapstrādes meistars. Tomēr, ņemot vērā, ka bronzas laikmetā profānai un sakrālai sfērai nebija tik stingru robežu kā mūsdienās, depozīta noglabāšanas iemesliem varēja būt komplicētāks raksturs.

Muzejam nodotais Liediku depozīts ir ne vien vērtīgs papildinājums Baltijas arheoloģisko avotu bāzei un spilgta Eiropas bronzas laikmeta liecība, bet arī atgādinājums par Baltiju kā neatņemamu Eiropas bronzas laikmeta kultūras kartes daļu.

Depozīta priekšmeti ir restaurēti un glabājas Kuldīgas novada muzejā.

Vairāk par Liediku depozītu var uzzināt muzeja Krājuma un pētniecības nodaļas vadītājas, arheoloģes Innas Rozentāles rakstā “Jaunatklāts bronzas laikmeta priekšmetu depozīts Rietumlatvijā”, kas gada izskaņā ir publicēts izdevumā “Archaeologia Baltica”: https://doi.org/10.15181/ab.v32i0.2754

Liediku depozīts. KNM 44351–44359

Bronzas aproce ar izceltu sānu šķautni. KNM 44351

Ornamentēts diskveida priekšmets. KNM 44352

Dekoratīvs disks – falera. KNM 44353

 Divasmeņu duncis. KNM 44354

Bronzas skārda plāksnītes. KNM 44359