01.04.2022.
Rīt, 2. aprīlī, mūsu leģendārajam novadniekam Ēvaldam Valteram ir dzimšanas diena. Aicinām uzzināt vairāk par E. Valtera dzīvi, radošo darbību un aplūkot Kuldīgas novada muzeja krājumā esošās fotogrāfijas, kurās iemīļotais aktieris un Kuldīgas Goda pilsonis redzams gan darba, gan atpūtas brīžos. Daļu no fotogrāfijām muzejs saņēmis dāvanā no paša Ē. Valtera un viņa sievas Veras Gribačas-Valteres.
Ēvalds Valters dzimis 1894. gada 2. aprīlī Kuldīgas apriņķa Planīcas pagasta “Egleniekos” mežsarga Friča Šēnberga un Annas Valters ģimenē. Kad Ē. Valteram bija trīs gadi, viņa tēvs gāja bojā negadījumā, tādēļ aktiera māte ar visiem pieciem bērniem pārcēlās uz Kuldīgu. Šeit Ē. Valters pavadīja visu bērnību, pabeidza skolu un skolas laikā kādu brīdi pat strādāja sērkociņu fabrikā “Vulkāns”. Šī iemesla dēļ Ē. Valters vēlākajos gados visu savu bērnību saistīja ar Kuldīgu. Pilsēta īpašu vietu viņa sirdī ieņēma līdz pat mūža galam. Ne velti Ē. Valters sacījis: “Es nevaru vienkārši dzīvot bez tās savas bērnības pilsētas. Man vajag kaut kādu iedvesmu, kaut kādu poētisku pamudinājumu. Un Kuldīga mani iespaido.”
Ē. Valtera aktiera karjera sākās Pirmā pasaules kara tranšejās. 1915. gadā, sākoties latviešu strēlnieku bataljonu formēšanai, Ē. Valters pieteicās strēlniekos. Viņu ieskaitīja 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonā (1916. gada 3. novembrī pārveidots par pulku). Strēlnieku pulka sastāvā Ē. Valters piedalījās asiņainajās Ziemassvētku kaujās 1917. gada janvārī. Tajā pašā gadā Ē. Valters sāka darboties pulka teātrī. 1918. gadā, atrodoties Maskavā, Ē. Valters iestājās teātra studijā “Творчество”, bet vēlāk darbojās latviešu teātra studijā “Skatuve”.
KNM 22745 – Ēvalds Valters kopā ar draugu Frici Cīruli Petrogradā (mūsdienās Sanktpēterburga) 1917. gadā neilgi pēc lielinieku īstenotā valsts apvērsuma
Pēc atgriešanās Latvijā 1923. gadā Ē. Valters sāka strādāt Liepājas Jaunajā teātrī (mūsdienās Liepājas teātris). 1928. gadā režisors Eduards Smiļģis (1886–1966) pierunāja Ē. Valteru pāriet uz Raiņa un Aspazijas Tautas nama Dailes teātri (mūsdienās Dailes teātris), taču Ē. Valters tur nostrādāja tikai vienu sezonu, jo E. Smiļģis viņam neļāva nodarboties ar režiju. Nākamajā gadā Ē. Valters kā aktieris un režisors sāka strādāt Daugavpils Latviešu dramatiskajā teātrī (mūsdienās Daugavpils teātris), taču arī tur viņš palika tikai vienu sezonu. Pēc ilgākas prombūtnes 1934. gadā Ē. Valters atgriezās Liepājas Jaunajā teātrī, kur nostrādāja līdz 1938. gadam. 1941. gadā Ē. Valters vēlreiz izmēģināja laimi Dailes teātrī un šoreiz tajā palika līdz mūža galam.
KNM 452/5 – Ēvalds Valters Joskes lomā Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) lugas “Skroderdienas Silmačos” uzvedumā Liepājas Jaunajā teātrī (mūsdienās Liepājas teātris) 1927. gadā
KNM 452/7 Ēvalds Valters Mefistofeļa lomā Johana Volfganga fon Gētes (Johann Wolfgang von Goethe, 1749–1832) traģēdijas “Fausts” uzvedumā Liepājas Jaunajā teātrī (mūsdienās Liepājas teātris) 1930./1931. gada sezonā
KNM 30702 – Ēvalds Valters (labajā malā) kopā ar aktieri Jāni Lejiņu (1899–1990) un komponistu Jāni Kalniņu (1904–2000) 1935. gadā Kūrmājas prospektā, Liepājā
KNM 452/19 – Ēvalds Valters LPSR Valsts Jāņa Raiņa Dailes teātra (mūsdienās Dailes teātris) 1957./1958. gada sezonā, fotogrāfija uzņemta 40 gadu skatuves darba jubilejā
Ē. Valters savā garajā mūžā uz teātra skatuves nospēlējis apmēram 200 lomu un vēl aptuveni 40 lomas kinofilmās. Ilgu laiku Ē. Valters bija vecākais darbojošais aktieris pasaulē. Pēdējā Ē. Valtera loma 99 gadu vecumā bija Sāgu teicējs Selmas Lāgerlēvas (Selma Ottilia Lovisa Lagerlöf, 1858–1940) lugā “Gesta Berlings”. To 1993. gadā Latvijas Dailes teātrī (mūsdienās Dailes teātris) iestudēja Harijs Liepiņš (1927–1998). Kaut arī Ē. Valters nebija monumentālu varoņlomu un galveno lomu tēlotājs, viņš skatītāju atmiņās palicis kā izcils aktieris, kurš bija pamanāms jebkurā lomā.
KNM 24345 – Ēvalds Valters Rīgas birģermeistara Eka lomā Rīgas kinostudijas filmā “Vella kalpi” 1969. gadā
KNM 30699 – Ēvalds Valters vecā podnieka lomā Justīna Marcinkeviča (Justinas Marcinkevičius, 1930–2011) lugas “Mindaugs” uzvedumā Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Jāņa Raiņa Dailes teātrī 1979. gada sezonā
Ē. Valters galvenokārt pazīstams kā aktieris, bet viņš rakstījis arī dzeju un tulkojis franču autoru darbus, piemēram, Moljēra (Molière) lugas un Žana de Lafontēna (Jean de La Fontaine) fabulas. Tāpat Ē. Valters bija Latvijas patriots. Viņš, izmantojot pseidonīmu Ints Baltarājs, sarakstīja poēmu “Rusiāde”, kurā attēlotas apspiestās latviešu tautas ciešanas un deportēto iedzīvotāju likteņi, kā arī atspoguļots autora sapnis par brīvu Latviju. Poēmu 1956. gadā Stokholmā izdeva Latviešu Nacionālais Fonds Skandināvijā, bet Latvijā tā tika publicēta tikai 1990. gadā. 1988. gada 8. oktobrī Ē. Valters ar uzrunu atklāja Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresu un tā paša gada 11. novembrī kopā ar rakstnieku un prozaiķi Albertu Belu (dz. 1938) Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmoreiz kopš 1940. gada pacēla Latvijas Republikas karogu.
KNM 24329 – Ēvalda Valtera 90 gadu jubilejas svinības Kuldīgā 1984. gada 21. aprīlī (ceļā uz Kuldīgas rajona kultūras namu (mūsdienās Kuldīgas Kultūras centrs))
KNM 30711 – Ēvalds Valters kopā ar mazdēlu Mārtiņu 1988. gada 9. martā savā dzīvoklī Rīgā
KNM 38723/6 – Ēvalds Valters savās lauku mājās “Osti” Kuldīgas rajona Rumbas ciemā 1991. gada vasarā