top of page

VECKULDĪGAS PILSKALNS

20.02.2023.

VECKULDĪGAS PILSKALNS ir lielākais kuršu pilskalns, un tas tiek saistīts ar Kuldīgas pilsētas pirmsākumiem. Pilskalns bija apdzīvots no vēlā dzelzs laikmeta (9.–12. gs.) otrās puses līdz 13. gadsimta sākumam, savukārt senpilsēta, visticamāk, pastāvējusi vēl līdz 1355. gadam, kad tai tika ierādīta jauna teritorija tuvāk 13. gadsimta vidū celtajai vācu mūra pilij pie Ventas rumbas.


Pilskalns atrodas Ventas kreisajā krastā, 3,5 km uz ziemeļiem no Kuldīgas centra. Pilskalna ziedu laikos apdzīvots bija ne vien pilskalna ap 100 x 100 m lielais plakums, bet arī blakus pilskalnam izvietotā 1 ha lielā priekšpils un 9,5 ha lielā senpilsēta, veidojot nozīmīgu saimniecisko centru. Turklāt Venta senatnē bija svarīgs satiksmes ceļš, tādēļ, domājams, pilskalna pakājē bijusi arī osta.


Pētnieku uzmanību pilskalns saistījis jau vairākus gadsimtus. 1809. gadā Veckuldīgas pilskalna aprakstu sniedzis Kuldīgas vēsturei veltītā pētījuma autors Ernsts Hennings, 19. gadsimta otrajā pusē savos ievērojamajos darbos to ir pieminējis arī Augusts Bīlenšteins. Savukārt pazīstamais Latvijas pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš Kurzemes pilskalnu apzināšanas un uzmērīšanas laikā 1922. gadā Veckuldīgas pilskalnu ir izraudzījies par “pieturas punktu, no kura skaitīti visu pārējo pilskalnu attālumi un virzieni”. Apzinoties Veckuldīgas pilskalna kultūrvēsturisko nozīmi, tas kopš 1924. gada ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Veckuldīgas pilskalns tiek uzskatīts par kuršu zemes Bandavas centru Ventas vidustecē, turklāt literatūrā ir izskanējis uzskats, ka Veckuldīgas pilskalns ir 1230. gada dokumentos minētā kuršu karaļa Lamekina (Lammekinus rex) rezidence, bet, visticamāk, tā tomēr meklējama Zlēku apkārtnē.


Līdzīgi citiem pilskalniem Veckuldīgas pilskalns daudzus gadsimtus pēc tā apdzīvotības beigām ir izraisījis interesi apkārtnes iedzīvotājos, un ar to ir saistāmas vairākas pilskalniem raksturīgas teikas. Turklāt 20. gadsimtā senvieta bija populāra dažādu kultūras un sporta pasākumu norises vieta.


KNM 6248 Apriņķa Dziesmu svētki Veckuldīgas pilskalnā 1948. gada 11. jūlijā.


Šobrīd Veckuldīgas pilskalns atrodas valsts aizsardzībā, un uz to ved dažādi pastaigu maršruti, piesaistot interesentus gleznainajai vietai, kas vienlaikus ir arī nozīmīga pagātnes liecība, kas glabā neskaitāmas ziņas par kuršu materiālo un garīgo kultūru un Kuldīgas pilsētas pirmsākumiem. 2014. gadā Veckuldīgas pilskalns tika pasludināts par Gada arheoloģisko pieminekli Latvijā.

KNM Plg. 14208 2011. gada arheoloģiskajos izrakumos Veckuldīgas pilskalna priekšpilī atsegtais pavards. U. Kalēja foto.


Atsaucoties uz nesenajiem postījumiem pilskalnā, Kuldīgas novada muzejs aicina sargāt un rūpēties par mūsu zemes kultūras mantojumu, kā arī informēt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Kuldīgas pašvaldības policiju par arheoloģisko pieminekļu postīšanu.

Opmerkingen


bottom of page