Muzejs aicina pieminēt represijās cietušos


24.03.2021.

Godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, Kuldīgas novada muzejs aicina domās atcerēties 1949. gada 25. marta represijās cietušos un, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus, individuāli nolikt ziedus vai aizdegt svecītes pie piemiņas akmens Pētera ielā.


Šogad aprit 72 gadi, kopš 1949. gada 25. martā uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem no Latvijas deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Aptuveni 2500 Kuldīgas apriņķa ļaužu tika aizvesti no savām mājām.


Latvijā 1949. gadā notika otrā un cilvēku skaita ziņā lielākā padomju varas organizētā deportācija. Ar deportācijām centās iebiedēt lauku iedzīvotājus un panākt, lai Latvijas zemnieki, līdzīgi kā tas jau bija noticis citviet Padomju Savienībā, pāriet no personīgajām saimniecībām uz kolhoziem.

Kolektivizācija nebija vienīgais izsūtīšanas cēlonis. Bija noteiktas četras no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas: kulaki un viņu ģimenes; “bandīti” un nacionālisti, kas atrodas nelegālā stāvoklī, ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto “bandītu” ģimenes locekļi; legalizējušies “bandīti” un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību; “bandītu” atbalstītāju ģimenes locekļi.


Parasti pēc cilvēkiem ieradās naktī un tiem pavēlēja gatavoties ceļam. Cilvēkiem deva laiku paņemt savas mantas, tiesa, reizēm tas bija vien īss mirklis. Vēlāk cilvēkus veda uz dzelzceļa stacijām, kur atradās vagoni, kuros deportējamos veda svešumā. Ceļš bija tāls un grūts, jo vagoni, kurus dēvēja par “lopu vagoniem”, nebija paredzēti cilvēku pārvadāšanai. Ceļā tika pavadītas vairākas nedēļas antisanitāros apstākļos, līdz cilvēki nonāca nometinājuma vietās. Katrai ģimenei un cilvēkam ir savs unikāls stāsts, tomēr katrā ir kaut kas līdzīgs – apstākļi, pārdzīvojumi, notikumi, ko tie piedzīvoja tālajās zemēs.


Latvijas Politiski represēto biedrības Kuldīgas nodaļas biedri regulāri tiekas, lai parunātu un atcerētos tos notikumus, kas piedzīvoti izsūtījumā, kā arī pieminētu tuviniekus, kuri palikuši Sibīrijā. Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtas situāciju, biedri šobrīd nevar sanākt kopā, bet katrs domās piemin 1949. gada represijās cietušos.


Fotogrāfijā redzama latviešu grupa aiz polārā loka pie mednieku būdas izsūtījumā Sibīrijā 1955. gadā. Uz būdas jumta vidū sēž Veronika Tenča (tag. Goldmane), kura tika arestēta 1948. gadā, bet aizvesta 1949. gadā.


Fotogrāfija KNM 37318 no Kuldīgas novada muzeja krājuma.