Muzeja krājuma ēkas vēsture


18.03.2021.

Latvijas Bankas nodaļa Kuldīgā tika atvērta jau 20. gadsimta 20. gados. Sākotnēji tā atradās Valsts kases Apriņķa nodaļas ēkā Pils (agrāk Rumbas) ielā, kur mūsdienās atrodas restorāns “Bangert’s”, taču šī ēka nebija piemērota bankas nodaļas vajadzībām. Latvijas Bankas padomes locekļi 1929. gada 24. jūlijā pēc Pils ielā esošās Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas ēkas apskates secināja, ka nodaļas telpas ir pārāk mazas un traucē tās darbību. Padomes locekļi arī atzīmēja, ka ēku nav iespējams paplašināt, jo gruntsgabals, uz kura ēka atradās, bija pārāk mazs.


1928. gadā Latvijas Banka Kuldīgā iegādājās 1363 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Mucenieku un Dzirnavu (agrāk Lielās Dzirnavu) ielas krustojumā, par to samaksājot 6500 latu. Savukārt nākamajā gadā tika sarīkots Kuldīgas nodaļas ēkas projektu konkurss. Bija paredzēts, ka šis projekts pēc tam tiks izmantots kā paraugs arī citu bankas nodaļu jauno ēku celtniecībai. Kopumā pēc šī projekta ar salīdzinoši nelielām izmaiņām tika uzbūvētas trīs ēkas – Kuldīgā, Jēkabpilī un Cēsīs.


Kaut arī Indriķa Blankenburga projekts konkursā ieguva tikai trešo vietu, tas tika atzīts par piemērotāko, bet ar vienu piebildi – šim projektam bija jāpielāgo pirmo godalgu ieguvušā Lidijas Hofmanes-Grīnbergas projekta fasāžu stils. I.Blankenburga pārstrādātais projekts tika apstiprināts 6. novembrī. Ēkas celtniecība tika nodota Jēkabam Ozoliņam. Celtniecības izmaksas bez centrālās apkures tika noteiktas 80 181,54 latu apmērā, bet kopā ar centrālo apkuri – 104 539,16 latu apmērā. Būvdarbi bija jāpabeidz līdz 1931. gada 1. septembrim.


1931. gada 16. aprīļa Latvijas Bankas padomes sēdē direktors Staņislavs Kambala ziņoja, ka uz attiecīgo brīdi Kuldīgas nodaļas ēkas būvē jau ieguldīti 113 380,58 lati un ēkas pabeigšanai, neskaitot dārziņa ierīkošanu pie tās, nepieciešams ieguldīt vēl apmēram 10 000 latu. Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas ēkas celtniecība, ieskaitot gruntsgabala iegādi, beigu beigās izmaksāja 129 250,82 latus.


1931. gada 3. novembrī Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas ēku apsekoja komisija. Tās locekļi veiktos būvniecības darbus atzina par apmierinošiem, bet norādīja uz vairākām nepilnībām, kas garantijas laikā jānovērš. Kaut defektu novēršana turpinājās arī vēlāk, uzskatāms, ka ēka oficiāli pabeigta 1931. gadā. Nav saprotams, kādēļ Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas ēkas frontonā mūsdienās attēlots gadskaitlis 1934 un kad tas uzstādīts, jo sākotnēji frontonā atradās daiļkrāsotāja un mākslas rūpnieka Osvalda Meijera izgatavots uzraksts “Latvijas Banka Kuldīgas nodaļa”.


Lielāko daļu ēkas pirmā stāva aizņēma bankas pārvaldnieka un apkalpotāja dzīvokļi. Bankas darbinieki pirmajā stāvā ierīkotajos dzīvokļos dzīvoja līdz pat 90. gadu sākumam, kad šajā ēkā darbu uzsāka viena no Latvijas Universālās bankas jeb Unibankas (vēlāk SEB bankas) filiālēm.


2019. gadā šī vēsturiskā Latvijas Bankas ēka tika nodota lietošanā Kuldīgas novada muzejam. Uz jauno ēku no Vakara ielas tika pārvietots viss muzeja krājums. Pagrabstāvā un ēkas pirmajā stāvā atrodas slēgtās krātuves un Krājuma un pētniecības nodaļas darbinieku kabineti, savukārt otrajā stāvā šobrīd tiek iekārtota atvērtā krājuma ekspozīcija, kurā sabiedrība varēs iepazīt vairāk nekā trešdaļu muzeja krājuma lietisko priekšmetu.


Fotogrāfijā redzama Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas ēka tagadējā Dzirnavu ielā 20. gadsimta 30. gados.


Fotogrāfija KNM Plg. 10.288 no Kuldīgas novada muzeja krājuma.