top of page

KOMUNISTISKĀ GENOCĪDA UPURU PIEMIŅAS DIENA KULDĪGĀ

25.03.2023.

Godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, Kuldīgas novada muzejs aicina 25. martā 11.00 pie piemiņas akmens Pētera ielā atcerēties un pieminēt 1949. gada 25. marta represijās cietušos. Savukārt Kuldīgas novada muzeja Youtube kontā 11.00 tiks pārraidīts Kuldīgas novada deportēto personu vārdu lasījums tiešsaistē pasākumā – “Aizvestie. Neaizmirstie”.


Šogad aprit 74 gadi, kopš 1949. gada 25. martā uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem no Latvijas deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Aptuveni 2500 Kuldīgas apriņķa ļaužu tika aizvesti no savām mājām.


Latvijā 1949. gadā notika otrā un cilvēku skaita ziņā lielākā padomju varas organizētā deportācija. Ar deportācijām centās iebiedēt lauku iedzīvotājus un panākt, lai Latvijas zemnieki, līdzīgi kā tas jau bija noticis citviet Padomju Savienībā, pāriet no personīgajām saimniecībām uz kolhoziem.

Kolektivizācija nebija vienīgais izsūtīšanas cēlonis. Bija noteiktas četras no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas: kulaki un viņu ģimenes; “bandīti” un nacionālisti, kas atrodas nelegālā stāvoklī, ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto “bandītu” ģimenes locekļi; legalizējušies “bandīti” un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību; “bandītu” atbalstītāju ģimenes locekļi.


Parasti pēc cilvēkiem ieradās naktī un tiem pavēlēja gatavoties ceļam. Cilvēkiem deva laiku paņemt savas mantas, tiesa, reizēm tas bija vien īss mirklis. Vēlāk cilvēkus veda uz dzelzceļa stacijām, kur atradās vagoni, kuros deportējamos veda svešumā. Ceļš bija tāls un grūts, jo vagoni, kurus dēvēja par “lopu vagoniem”, nebija paredzēti cilvēku pārvadāšanai. Ceļā tika pavadītas vairākas nedēļas antisanitāros apstākļos, līdz cilvēki nonāca nometinājuma vietās. Katrai ģimenei un cilvēkam ir savs unikāls stāsts, tomēr katrā ir kaut kas līdzīgs – apstākļi, pārdzīvojumi, notikumi, ko tie piedzīvoja tālajās zemēs.


Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā LNB.lv, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē deportetie.kartes.lv. Karti izstrādājusi “Jāņa sēta”, pamatojoties uz Latvijas Valsts arhīva veidoto deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstu un tur norādītajām vēsturiskajām adresēm.


Piemiņas pasākumu “Aizvestie. Neaizmirstie” rīko Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar SIA “Jāņa sēta” un Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī 36 Latvijas novadiem un 7 valstspilsētām. Pasākumu iniciatore ir Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.


Fotogrāfijā redzamas Omskas apgabala Drobiševas rajona Čerlakas sovhoza dārznieces pēc upeņu lasīšanas. Pirmā no labās Vilma Horsta (dzim. Mepe). Vilma kopā ar māsu Valiju un māti Mariju Mepēm izsūtīta 1949. gada 25. martā no Kuldīgas. Dzīvojušas Jelgavas ielā 40. Tēvs Jānis Mepe apcietināts 1945. gadā. Mepem piederējušas divas smagās automašīnas.


Fotogrāfija KNM 43553 no Kuldīgas novada muzeja krājuma.

Comments


bottom of page