26.01.2021.
2019. un 2020. gadÄ ar Valsts kultÅ«rkapitÄla fonda atbalstu tika restaurÄts unikÄls KuldÄ«gas novada muzeja krÄjuma priekÅ”mets ā Å arlotes (Å arlotenrue) muižas 19. gadsimta zÄrks, kas ir vienÄ«gÄ lietiskÄ liecÄ«ba par zuduÅ”o fon Kleistu dzimtas muižu muzeja krÄjumÄ.
Greznais ar metÄla loksni apvilktais koka zÄrks ar astoÅiem rokturiem (parasti ir seÅ”i) un metÄla puŔķu un lapu virteÅu rotÄjumiem muzeja krÄjumÄ nonÄca 2013. gadÄ, atklÄjot jaunus KuldÄ«gas vÄstures aspektus. ZÄrks ir ne vien vienÄ«gais muzeja krÄjumÄ saglabÄtais lietiskais priekÅ”mets no zuduÅ”Äs Å arlotes muižas un liecÄ«ba par 19. gadsimta apbedÄ«Å”anas tradÄ«cijÄm, bet arÄ« 1930. gadu KuldÄ«gas pilsÄtvidi raksturojoÅ”s priekÅ”mets, kÄ arÄ« Ginteru dzimtas vÄstures liecÄ«ba.
Å arlotes muiža atradÄs KuldÄ«gas pilsÄtas dienvidrietumos. Muižas Äkas bija izvietotas gleznainÄ vietÄ pie 17. gadsimtÄ uz AlekÅ”upÄ«tes izveidotÄ dÄ«Ä·a (tag. MÄras dÄ«Ä·a). 19. un 20. gadsimta sÄkuma KuldÄ«gas pilsÄtas un apkÄrtnes plÄnos muižas Äkas saskatÄmas dienvidos no Å«denstilpnes. Muiža piederÄjusi fon Kleistu dzimtai, savukÄrt pÄc neatkarÄ«gÄs Latvijas valsts izveides muižas zemi iegÄdÄjies KuldÄ«gas tÅ«ku fabrikas Ä«paÅ”nieks Arturs Vintelers.
KNM 42685. Å arlotes muiža KuldÄ«gÄ. Gleznojusi Marija DÄ«triha ap 1900.ā1910. gadu.
KNM 42071. Å arlotes muiža KuldÄ«gÄ. ZÄ«mÄjusi Marija DÄ«triha 1893. gada 30. janvÄrÄ«.
KNM 32237. Å arlotes muižas dzÄ«vojamÄ Äka KuldÄ«gÄ.
ZÄ«mÄjusi Erna DÄ«ters. MuzejÄ glabÄjas fotokopija.
KNM F-b 468. Å arlotes muiža KuldÄ«gÄ 1930. gados.
DiemžÄl OtrÄ pasaules kara laikÄ, 1944. gadÄ, muiža tika sagrauta. LÄ«dz mÅ«sdienÄm saglabÄjuÅ”Äs vienÄ«gi muižas kapenes tagadÄjÄ Ziedu ielÄ 15, pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄdes āÄbelÄ«teā teritorijÄ. Å Ä« 19. gadsimta pirmajÄ pusÄ celtÄ kapliÄa ir viena no retajÄm privÄtajÄm apbedÄ«juma celtnÄm LatvijÄ, kas oriÄ£inÄlÄ bÅ«vapjomÄ saglabÄjusies lÄ«dz mÅ«sdienÄm. Interesanti, ka kapliÄa ilgstoÅ”i tika uzskatÄ«ta par Vintelera tÅ«ku fabrikas sÅ«kÅu mÄju, un tikai 2014. gadÄ Å arlotes (Å arlotenrue) muižas kapliÄa iekļauta vietÄjas nozÄ«mes arhitektÅ«ras pieminekļu sarakstÄ (aizs. Nr. 9000).
LÄ«dz mÅ«sdienÄm saglabÄjuÅ”Äs vienÄ«gi muižas kapenes tagadÄjÄ Ziedu ielÄ 15, KuldÄ«gÄ. Foto (no labÄs) autors: Eduards Dambergs.
PÄc muižas iegÄdes A. Vintelers muižas kapliÄÄ atradis tur atstÄtu greznu, tukÅ”u zÄrku. ViÅÅ” to pÄrdevis galdniekam Fricim Ginteram, kuram 1920.ā1930. gados piederÄja galdniecÄ«ba un zÄrku izgatavoÅ”anas darbnÄ«ca KuldÄ«gÄ, Ventspils ielÄ 2 (tag. 1905. gada ielÄ). ViÅa mazdÄls atminas, ka padomju laikos Å”ajÄ vietÄ tika ierÄ«kota ÄdnÄ«ca āPapardeā. F. Ginters reklÄmas nolÅ«kos esot eksponÄjis grezno Å arlotes muižas zÄrku savas darbnÄ«cas skatlogÄ, tÄdÄjÄdi papildinot KuldÄ«gas pilsÄtvidi jaunizveidotÄs Latvijas valsts laikÄ.
KNM Plg. 14582. 1930. gados pie ieejas FriÄa Gintera galdniecÄ«bÄ un zÄrku darbnÄ«cÄ, Ventspils ielÄ 2, stÄv galdnieks Juris Kohs un darbnÄ«cas Ä«paÅ”nieks Fricis Ginters
ar bÄrniem ā AlfrÄdu un Annu.
TaÄu arÄ« ar atraÅ”anos goda vietÄ galdniecÄ«bas skatlogÄ zÄrka stÄsts nebeidzÄs, pakÄpeniski greznais Å arlotes muižas zÄrks bija kļuvis par Ginteru dzimtas relikviju. Tas tika glabÄts visu padomju laiku un vairÄk nekÄ desmit gadus pÄc valsts neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anas dažÄdos dzimtas Ä«paÅ”umos, lÄ«dz 2013. gadÄ F. Gintera mazdÄls to nodeva KuldÄ«gas novada muzejam.
ZÄrks pirms un pÄc restaurÄcijas. Foto autores: LÄ«va Felsberga un Aiga Blumberga.
Muzeja krÄjumÄ zÄrks nonÄca ļoti sliktÄ tehniskÄ un vizuÄlÄ stÄvoklÄ«. Å emot vÄrÄ, ka zÄrks izgatavots no koka un apvilkts ar metÄlu, tam bija nepiecieÅ”ami specifiski glabÄÅ”anas apstÄkļi, kÄdus nebija iespÄjams nodroÅ”inÄt neapkurinÄmÄs telpÄs, kur zÄrks tika glabÄts visus padomju varas gadus. TurklÄt priekÅ”mets bija cietis no salieÅ”anas, kad tuvumÄ tika dzÄsts ugunsgrÄks. PaaugstinÄtÄ mitruma dÄļ uz zÄrka koka daļÄm bija izplatÄ«jusies aktÄ«va trupes sÄne, koksnes struktÅ«ra bija smagi bojÄta un zaudÄjusi savu stiprÄ«bu. Koka bojÄjumu dÄļ notika metÄla apvilkuma deformÄcija. ZÄrka metÄla daļas klÄja nevienmÄrÄ«ga korozija, kas vietÄm bija radÄ«jusi metÄla zudumus un plÄ«sumus, kÄ arÄ« bojÄjusi krÄsas slÄni.
Lai pÄrtrauktu objekta stÄvokļa pasliktinÄÅ”anos un saglabÄtu to nÄkamajÄm paaudzÄm, 2019. gadÄ muzejÄ tika pieÅemts lÄmums par steidzamu zÄrka restaurÄciju. RestaurÄcija tika uzticÄta atzÄ«tiem restauratoriem Dairai un JÄnim LÄ«dakÄm, kuri lÄ«dzdarbojuÅ”ies arÄ« Kurzemes hercogu kapeÅu sarkofÄgu restaurÄcijÄ Jelgavas pilÄ«.
ZÄrks pirms un pÄc restaurÄcijas. Foto autores: LÄ«va Felsberga un Aiga Blumberga.
ZÄrka restaurÄcijas darbi bija ļoti laikietilpÄ«gs un sarežģīts process koksnes sliktÄs saglabÄtÄ«bas un aktÄ«vÄs metÄla korozijas dÄļ. RestaurÄcijas darbu laikÄ tika protezÄtas trupes smagi bojÄtÄs koka daļas, mazÄk bojÄtÄ koksne tika nostiprinÄta. ZÄrka metÄla apvilkums tika attÄ«rÄ«ts no korozijas, un tika salabotas deformÄcijas rezultÄtÄ raduÅ”Äs plaisas. VÄl tika atjaunotas zuduÅ”Äs dekoratÄ«vÄs detaļas. Å emot vÄrÄ, ka zÄrks laika gaitÄ vairÄkkÄrt tika pÄrkrÄsots, restaurÄcijas laikÄ speciÄlists nostiprinÄja krÄsas slÄni un veica krÄsas zudumu retuÅ”u. ZÄrka pÄrkrÄsojums tika atjaunots, saglabÄjot neskartu atseviŔķu, nelielu laukumu, lai muzeja apmeklÄtÄjiem veidotos skaidrÄks priekÅ”stats par restaurÄcijas gaitu.
ZÄrks pirms un pÄc restaurÄcijas. Foto autores: LÄ«va Felsberga un Aiga Blumberga.
Å Ä«s 19. gadsimta liecÄ«bas, kas ir ne vien priekÅ”mets, bet arÄ« slÄpj sevÄ« neskaitÄmus informatÄ«vus slÄÅus, restaurÄcijas projekts uzskatÄmi parÄda restaurÄcijas nozÄ«mi kultÅ«rvÄsturisku vÄrtÄ«bu saglabÄÅ”anÄ. Bez restaurÄcijas nav iedomÄjama muzeja krÄjuma saglabÄÅ”ana, kas ir viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm muzeja funkcijÄm.
19. gadsimta Å arlotes muižas zÄrks bÅ«s apskatÄms KuldÄ«gas novada muzeja apmeklÄtÄjiem pÄc muzeja ekspozÄ«cijas un atvÄrtÄ krÄjuma iekÄrtoÅ”anas Dzirnavu ielÄ 5, KuldÄ«gÄ.
Pateicamies Valsts kultÅ«rkapitÄla fondam par atbalstu!
