KONTAKTI

INFO.MUZEJS@KULDIGA.LV

+371 633 50179
APMEKLĒTĀJU CENTRS

ADRESE

Kuldīgas novada muzejs

Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301

Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļa

Dzirnavu iela 5, Kuldīga, LV-3301

© 2019 KNM

Par mums

Kuldīgas novada muzejs atrodas īpašā vietā – ap 1900. gadu ēka uzbūvēta uz bijušās Livonijas ordeņa pils vaļņa (13. gs.). No balkona austrumu pusē paveras brīnišķīgs skats uz Ventas rumbu un veco ķieģeļu tiltu. Savukārt rietumu pusē var priecāties par rekonstruēto Pilsētas dārzu, kas apliecina, ka tajā vairākus gadsimtus atradusies varenākā un nozīmīgākā celtne Kuldīgā – ordeņa pils. Pēc Livonijas ordeņa sabrukuma tā kļuva par Kurzemes hercogu rezidenci. 1610. gadā šeit dzimis hercogs Jēkabs Ketlers (Jakob Kettler, 1610–1682, valdījis 1642–1682).

pils.jpg

Muzeja pirmajā stāvā darbojas Apmeklētāju centrs. Mūsu speciālisti palīdzēs padarīt muzeja apmeklējumu par patīkamu un izzinošu piedzīvojumu. Ir padomāts arī par pieejamību – ēkā atrodas pacēlājs, kas atvieglos muzeja apskati cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

apmekletaju-centrs.jpg

Otrā stāva ekspozīcija iekārtota kā dzīvoklis – versija par turīga kuldīdznieka dzīvesveidu 20. gadsimta sākumā.

kunga_kabinets.jpg

Trešajā stāvā apmeklētājus gaida ieskats pilsētas vēsturē ekspozīcijā “Kuldīga pirms mums”.

vesture.jpg

Ik reizi apmeklējot muzeju, Jūs sagaidīs kas iepriekš neredzēts. Apmeklētājs var būt drošs, ka, katru reizi sajutīsies gaidīts.

Mūsu misija

Kuldīgas novada muzeja misija ir nemateriālā un materiālā cilvēces un vides mantojuma, kas raksturo Kuldīgas novadu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām Latvijas un pasaules kontekstā, uzkrāšana, saglabāšana, pētīšana, popularizēšana un eksponēšana. Kuldīgas novada muzejs ir vienīgais muzejs Latvijā un pasaulē, kurā vienkopus ir pieejamas liecības, kas ataino Kuldīgas pilsētu un tās apkārtni kā unikālu kultūrvēstures telpu, īpaši akcentējot vecpilsētu ar tās daudzpusīgo arhitektūru un krāšņo kultūrainavu. Kuldīgas novada muzejs ir nozīmīga pētniecības iestāde Viduskurzemes reģionā. Muzejs piedāvā pētījumus, ekspozīcijas, izstādes un pasākumus, kuru rezultātā iespējami plašākas sabiedrības grupas iepazīst Kuldīgas novada daudzveidīgo mantojumu. Muzejs rosina novada cilvēkos vēlmi apzināties savas vērtības, audzina patriotismu un veido piederības sajūtu Kuldīgas novadam un Latvijai. Muzejs veicina izpratni par Latvijas kultūrvēsturi un tradīcijām – to saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, sekmējot sabiedrības izglītošanu un attīstību.

Muzeja vēsture

Pirmā izstāde ar muzejisku nozīmi Kuldīgā tika organizēta 1899. gada pavasarī rātsnama zālē Baznīcas ielā. Izstādes sarīkošanai tika izveidota speciāla komiteja, kura vērsās pie Kuldīgas un apkārtnes iedzīvotājiem ar lūgumu deponēt izstādīšanai priekšmetus no viņu īpašuma. Bija skatāmi dažādi ieroči, mājturības priekšmeti, drukas darbi un manuskripti, mākslas darbi, piemiņas lietas no skolām un universitātēm, heraldika, zīmogi un zīmoggredzeni, monētas, medaļas, ordeņi un citi retumi.

1935. gada 10. oktobrī pilsētas valde pieņēma lēmumu par muzeja dibināšanu Kuldīgā. Muzeja pārziņa pienākumus uzņēmās pilsētas galva J.Dreimanis, bet par muzeja administratoru iecēla H.Celmiņu. Muzeja vajadzībām tiek ierādītas četras telpas O.Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas ielā 37). 1937. gada 11. aprīlī muzejs tiek iesvētīts un oficiāli atklāts. Ilgus gadus tas funkcionē kā vērtīgu priekšmetu glabātuve, kurā priekšmeti tika sadalīti pa kolekcijām un pieejami apskatei.

1939. gadā Kuldīgas pilsētas muzejam tika piešķirta ēka Pils ielā 5, jeb “Bangertu villa”, kas tajā atrodas kopš 1940. gada līdz pat mūsdienām.

villa_bangert.jpg

Ēka ir apvīta ar leģendām. Populārākais nostāsts ir par villas noskatīšanu Parīzē. 1900. gadā tur notikusi Pasaules izstāde, kurā tā it kā bijusi Krievijas delegācijas administrācijas ēka. Pavisam romantisku auru ēkai piešķir mutvārdu stāsts par kapteini Bangertu no Liepājas, kurš to uzdāvinājis savai iecerētajai. Leģendai par ēkas atvešanu no Parīzes nav pamata, jo līdz šim nav izdevies atrast vēstures avotus, kas to pierāda, turklāt ēkas īpašnieki bijuši Luiss Bangerts, fabrikants no Liepājas, un viņa sieva Fanija Bangerte. Diemžēl par ēkas saimniekiem nekā daudz nav zināms.

Vēstures avoti liecina par to, ka, visticamāk, ēka ir atvesta no Liepājas, taču joprojām tam trūkst drošu pierādījumu. Ēka ir būvēta ap 1900. gadu, taču precīzs būvniecības gads nav zināms. Paula Maksa Berči (Paul Max Bertschy, 1840–1911) ēkas plāns saglabājies Liepājas muzeja būvprojektu arhīvā. Uz tā nav ne datējuma, ne paraksta, taču Berči radošais rokraksts arhitektūrā ir izteikts. 19. gadsimta astoņdesmitajos gados Liepājā uzceltas vairākas līdzīgas ēkas pēc arhitekta Berči projektiem.

Četrdesmito gadu beigās muzejā izveidoja vēstures, sociālistiskās celtniecības, Lielā Tēvijas kara (Otrā pasaules kara) un mākslas nodaļu, tika iekārtoti izstāžu stendi par aktuāliem notikumiem. 1945. gadā krājumā bija 5038 eksponāti. 1949. gadā muzejs maina profilu un kļūst par novadpētniecības muzeju. Piecdesmitajos gados Sāka strādāt dabas nodaļa, tika veidota ekspozīcija un izstādes par novada dabas objektiem un to aizsardzību, floru un faunu. Paplašinot darbību, muzejs atvēra filiāli Saldū, kas darbojas līdz sešdesmito gadu otrajai pusei. Sešdesmitajiem gadiem raksturīgs darbinieku skaita pieaugums, arī dažādu ekspozīciju veidošana. Muzeja apsaimniekošanā nonāca Sv. Katrīnas baznīca. Tur iekārtoja ekspozīciju „Kuldīgas novada arhitektūra 17. – 19. gadsimtā”.

kuldigas-detalas.jpg

Fondu glabātavām izbūvēja Pilssarga namiņu Pils ielā 4 un muzeja saimniecības ēku Pils ielā 5. No 1964. gada to sauca par Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeju.

Rakstnieka Voldemāra Sauleskalna māja „Sauleskalni” un dārzs muzeja īpašumā nonāca 1973. gadā, tur tika izveidota ievērojamiem novada kultūras darbiniekiem veltīta ekspozīcija. Kopš 1977. gada par tradīciju kļuva kultūras darbinieku salidojums. 

20. gadsimta septiņdesmitie un astoņdesmitie gadi ir komplekso ekspedīciju laiks Latvijā. Lai papildinātu krājumus, muzeju darbinieki devās kompleksajās ekspedīcijās pa Latvijas laukiem un pilsētām. Arī Kuldīgas muzejs pētīja rajonu, aptverot visu teritoriju un bagātīgi papildinot krājumu. Tika paplašināta etnogrāfisko un sadzīves priekšmetu, arī darbarīku kolekcija.

ekspedicija.jpg
knm_60-80-gadi.jpg

Deviņdesmito gadu sākumā visā Latvijā notika nozīmīgas pārmaiņas, vairākas arī Kuldīgas muzejā. Tika likvidēta filiāle „Sauleskalnos”, bet Sv. Katrīnas baznīca 1990. gadā atdota draudzei. 1999. gadā muzejs izveidoja filiāli – Kāršu muzeju, tajā eksponēja Jāņa Mētras spēļu kāršu privātkolekciju. Vēlāk filiāle tika pārveidota par Kāršu istabu, izstāžu zāli.

kartis.jpg

2002. gadā kuldīdznieki bija to septiņu Latvijas muzeju skaitā, kas piedalījās starptautiskajā akcijā Muzeju pavasaris. Trīs gadus vēlāk aizsākās starptautiska Eiropas akcija Muzeju nakts, tajā Kuldīgas novada muzejs piedalās katru gadu.

muzeju_nakts_2018.jpg

2010. gadā projekta “Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide” īstenošanas laikā tika restaurēta muzeja ēkas fasāde un izveidots Latvijā pirmais koka amatniecības un restaurācijas centrs. Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 2014. gadā īstenots projekts “Vēsturiskās Bangerta villas restaurācija jaunu un inovatīvu muzeja pakalpojumu izveidei”.

restauracija.jpg

Ēkas restaurācijas laikā, balstoties uz iepriekš veikto ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, tika atjaunotas tapetes, sienu, griestu un grīdu vēsturiskie krāsojumi, restaurēti koka būvgaldniecības izstrādājumi (durvis, kāpnes) un krāsnis, kā arī izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas.

kamins.jpg

Pirmā stāva telpām uzlabota hidroizolācija, izbūvēts lifts-pacēlājs, rekonstruētas zudušās virtuves kāpnes un durvju vērtnes, kā arī ierīkots panduss, lai cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem nodrošinātu ērtu piekļuvi muzejam. Ēkas vestibilā iekārtots Apmeklētāju centrs un garderobe. Pirmajā stāvā iekārtotas izstāžu telpas un palīgtelpa personālam, kā arī atjaunotas virtuves kāpnes.