KONTAKTI

INFO.MUZEJS@KULDIGA.LV

+371 633 50179
APMEKLĒTĀJU CENTRS

ADRESE

Kuldīgas novada muzejs

Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301

Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļa

Dzirnavu iela 5, Kuldīga, LV-3301

© 2019 KNM

vincents strelevics.jpg

Vincents Strelēvičs dzimis 1888. gada 3. jūlijā Basu pagasta „Kaibutu ” mājās. Vecāki Jēkabs un Marija Strelēviči nodarbojās ar lauksaimniecību un bija svētīti ar lielu ģimeni. Ģimenē piedzima 12 bērni, taču pieci no tiem nomira agrā bērnībā.

Kad tika pabeigta vietējā pagasta skola, Vincents Strelēvičs skolas gaitas turpināja Kuldīgas vācu ģimnāzijā. Tad sekoja mācības Pēterburgas garīgajā seminārā, kuru absolvēja 1914. gadā. No Pēterburgas jaunais garīdznieks atgriezās Latvijā un 1914. gada 26. aprīlī viņu iesvētīja par priesteri. Tūlīt pēc iesvētībām viņš ieņēma palīgmācītāja vietu Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā.

 

Pirmais pasaules karš, kas postīja Latvijas zemi, ierāva savā virpulī arī jauno priesteri. No 1917.līdz 1918. gadam Vincents Strelēvičs ir Latviešu strēlnieku kapelāns. Karam beidzoties viņš ieņēma prāvesta vietu Līksnas baznīcā. Tad darbošanās vēl dažādās Latgales puses baznīcās, līdz 1928. gadā viņš uzsāk četru gadu ilgu darbību Aglonā. No Aglonas Vincents Strelēvičs tika pārcelts uz Rīgu par arhibīskapa katedrāles prāvestu.

Strādājot Rīgā un citās Latvijas vietās Vincents Strelēvičs nekad neaizmirsa savu dzimto pusi. Jau 1912. gadā bija aktualizējies jautājums par Gudenieku draudzes dibināšanu un tās atdalīšanu no Alsungas draudzes. Sākotnējās ieceres par baznīcas celtniecību izjauca Pirmais pasaules karš. 1920. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu, vienlaicīgi nodibināja arī savu draudzi. Taču koka baznīca bija ļoti maza. Jau 1930. gadā tika ielikti pamati mūra baznīcai un prelāts Vincents Strelēvičs deva līdzekļus jaunās baznīcas celtniecībai.

1944. gadā, kopā ar vēl diviem latviešu katoļu garīdzniekiem Vincents Strelēvičs atstāja Latviju. Trimdas gadus viņš pavadīja Vācijā, vēlāk Brazīlijā un visbeidzot ASV, Minesotas štatā. Tur viņš bija vietējo latviešu labi ieredzēts un mīlēts garīdznieks. Liela pateicība par to pienākas Tutiņu ģimenei, kuras mājas verandā Vincents Strelēvičs ierīkoja kapelu, ko pats vēlāk nodēvēja par savu „katedrāli”. Daudzi tuvi paziņas viņu bija iesaukuši par Dižo Suitu, jo pats priesteris vienmēr augstā godā turēja vietu un cilvēkus, no kuriem bija cēlies.

1974. gadā, sakarā ar prelāta Vincenta Strelēviča 60 gadiem priesterībā, baznīca iecēla viņu par apustulisko protonotāru. Tas ir augstākais tituls, visaugstākā goda parādīšana, ko Svētais Krēsls piešķir priesteriem.  

Vēl 1983. gada 10. maijā Dižais Suits noturēja svēto Misi savā „katedrālē”. Taču jau pēc 17 dienām uzticīgais Dieva kalps aizgāja mūžībā. Pirms nāves, gulēdams slimnīcā, viņš kopā ar prelātu R.Šūleru skaitīja rožukroni par Baznīcu, lūgšanās pieminot Latviju, Latviešu tautu un tās ilgas pēc brīvības.  

 

  

Autore: Jolanta Mediņa

„Kurzemnieks” 2014. g. 12. II. Nr.18.