Saktas_Martins_Lusens_5.jpg

2014. gadā netālu no Veckuldīgas pilskalna tika atrastas unikāli atradumi, kas liecina par vikingu klātbūtni šajā teritorijā. Arheologs Mārtiņš Lūsēns atradumus nodeva Kuldīgas novada muzeja krājumā.

Tika konstatēti divi ugunskapi – kā vikingi, tā kurši mēdza savus mirušos sadedzināt, sārtam atdodot arī ieročus, rotas un, viņuprāt, aizkapa dzīvei vajadzīgās sadzīves lietas. Kuldīgas gadījumā unikālākais atradums ir divas 9.-10. gs. skandināviem raksturīgas tā sauktās bruņurupuču saktas Bronzas saktas reiz rotājušas zelta vai sudraba inkrustācijas. Uz saktām redzami stilizēti altāri un lauvu attēli. Vēsturnieki stāsta, ka lauvas rotās parādījušās tad, kad vikingi pa ūdensceļiem no Baltijas jūras sasniedza Melno jūru, aizceļoja līdz Konstantinopolei un sāka stāties Bizantijas imperatoru gvardē. Tur tie iepazina šos dzīvniekus. Lībieši vēlāk no skandināviem noskatītās bruņurupuču saktas nēsāja savienotas važiņām.

 

Konstatētie atradumi Veckuldīgas pilskalna apkaimē apliecina, ka tālā senatnē Kuldīgas bijusi viena no tām Latvijas vietām, ko iecienījuši skandināvu vikingi. Skandināvu klātbūtne tur ir nepārprotami nolasāma.

Norādes uz iespējamajiem ugunskapiem šajā apkaimē bijušas jau 30. gados, taču atradumi ļāvuši tos precīzāk lokalizēt.

Vikingu ekspansija Eiropā, tāda, kādu to populāri pieņemts iztēloties, sākās 9. gadsimta sākumā un turpinājās apmēram līdz 11. gadsimta vidum. Skandināvi Latvijas teritorijā dzīvojuši arī agrāk. Šobrīd zināmākā skandināvu apmetne Latvijā meklējama pie Ālandes upes Grobiņā. Tā pastāvējusi ap 650. – 800. gadu, līdz skandināvus no Grobiņas padzina kurši. Ar skandināviem saistīti arheoloģiskie atradumi agrāk uzieti arī Zlēkās. “Tas ir Ventas ūdens­ceļš. Viņi pa to braukuši un reāli pie tā dzīvojuši. Te bijušas viņu apmetnes, kur skandināvi dzīvojuši, tirgojušies, karojuši,” skaidro Lūsēns. Pēc abām Kuldīgas saktām gan nevar noteikt, vai konkrētie vikingi nākuši no mūsdienu Zviedrijas vai Norvēģijas teritorijas. Līdzšinējie skandināvu kultūras atradumi Latvijā attiecināmi uz svejiem no kontinentālās Zviedrijas un gotlandiešiem. Par vikingu ”vizītēm” Latvijā tāpat vēsta rakstīti avoti – sāgas un hronikas.