30.03.2020.
Lai arī valstī šobrīd ir izsludināta ārkārtējā situācija un Kuldīgas novada muzejs ir apmeklētājiem slēgts, darbs muzejā turpinās un ar mums ir iespējams sazināties elektroniski. Tālāk lasot, uzzināsi, kādas pārmaiņas ieviestas mūsu ikdienā, kādus darbus šobrīd veicam un kā jūtamies laikā, kad pasauli piemeklējusi šī nelaime.
Muzeja vadītājs Eduards Dambergs atklāj, ka darba te pietiek vēl vairākām paaudzēm uz priekšu: “Šī neordinārā situācija piespiedusi mūs pārvērtēt darbības prioritātes, kā arī būt radošiem darba procesā un tā organizēšanā. Sākumā bijām nedaudz apjukuši, taču šobrīd jau esam iegājuši “normālā” darba ritmā. Iespēju robežās darbs saplānots tā, lai vecāka gadagājuma cilvēki un speciālisti, kuriem ir mazi bērni, varētu strādāt attālināti. Tie, kuri strādā klātienē (puse no visiem darbiniekiem), izvietoti atsevišķās telpās, lai radītu viņiem pēc iespējas drošāku darba vidi.”
Šobrīd Eduards strādā savā kabinetā, taču ir gatavs strādāt attālināti, ja radīsies tāda nepieciešamība. “Viens no galvenajiem šībrīža uzdevumiem ir atvērtā krājuma ekspozīcijas plānošana. Tiek veidota arī muzeja digitālā datubāze, kas sastāvēs no divām daļām – viena paredzēta krājuma priekšmetu digitalizācijai, otra kalpos iestādes “vēsturiskās atmiņas” glabāšanai, tas ir, fotogrāfijām, pētījumiem, izstāžu plāniem, dokumentiem u.c. lietām digitālajā formātā. Šo laiku izmantoju arī tam, lai padarītu to, kas straujajā ikdienā iekavējies vai nolikts dziļāk atvilktnē. Ir darbi, kas nav mainījušies, – saziņa ar kolēģiem un sadarbības partneriem gan elektroniski, gan pa telefonu, dokumentu aprite, darbu plānošana un koordinēšana un citu aktuālu jautājumu risināšana. Šobrīd galvenais ir saglabāt mieru un pasargāt sevi un apkārtējos. Jāpievērš uzmanība tām lietām, ko varam ietekmēt, – tā ir mūsu katra atbildība.”
STRĀDĀ ATTĀLINĀTI
Vairāki muzeja darbinieki šajā laikā izvēlējušies strādāt no mājām.
Krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle veic darbus, kas saistīti ar starptautiskās zinātniskās konferences “Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē” pārcelšanu, kā arī veido rakstu krājumu, kas būs veltīts Kurzemes un Zemgales hercogistes un Kuldīgas 16.–18. gadsimta vēsturei un kultūrai. Vēl Inna testē muzeja datubāzi un gatavo materiālus Zinātniskajam arhīvam. Pēc tam viņa plāno pievērsties Kuldīgas novada senākās vēstures izpētei un ekspozīcijas konceptuālā plāna sagatavošanai.
Galvenā krājuma glabātāja Elita Pūrīte iepazīst novadnieces, tēlnieces Līvijas Rezevskas personīgā arhīva materiālus. “Strādāju pie liela apjoma fotomateriālu un dokumentu šķirošanas, sistematizēšanas, izvērtēšanas un sākotnējo datu fiksēšanas. Tālāk padziļināti pētīšu izvēlētos fotomateriālus un veidošu aprakstus.”
Arī muzeja krājuma glabātājām netrūkst darba.
Indra Orehova apstrādā fotogrāfiju albumus. Tajos ir “Vulkāna” materiāli, arī fotogrāfijas, kurās iemūžināta Kuldīgas un novada (arī bijušā Kuldīgas rajona) vēsture. Indra sagatavo fotogrāfijas apstrādei, lai pēc tam tās varētu reģistrēt muzeja krājumā.
Savukārt Ingrīda Pole sākusi darbu pie atvērtā krājuma ekspozīcijas par ķoniņiem, kā arī veido atvērtā krājuma ekspozīciju par muzeja etnogrāfiskajiem priekšmetiem.
Pētniece Kristīne Beķere: “Atvērtajam krājumam veidoju Kuldīgas pilsētas būvvēstures ekspozīcijas plānu. Tā kā bibliotēka ir slēgta, jāiztiek ar to, kas pieejams pašas bibliotēkā. Darbam no mājām ir gan plusi, gan mīnusi. Pie mīnusiem noteikti jāpieskaita daudzie vilinājumi – paglaudīt kaķus, apciemot ledusskapi. Tie novērš domas no strādāšanas. Pluss ir tas, ka varu pieturēties pie sev ērtāka darba ritma – rīta cēlienu pavadīt laiskāk, bet pēcpusdienā un vakarā koncentrēties darbam.”
Muzejpedagoģe Sabīne Ernsone darba procesu raksturo šādi: “Šobrīd skolēnus muzejā uzņemt nevaram, tāpēc šo laiku izmantoju jaunu nodarbību veidošanai. Darbam no mājām ir savi plusi un mīnusi, bet galvenais, ka viss iet uz priekšu un ka man ir daudz ideju, kuras šobrīd varu realizēt.”
Lai radītu nepieciešamo atmosfēru, sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Blumberga mājās iekārtojusi sev darba stūrīti. “Muzeja sociālo tīklu sekotājiem ļauju ieraudzītu, kā Kuldīga izskatījās senāk un tagad, stāstu par vēsturiskiem notikumiem un preses vēsturi, aicinu cilvēkus būt radošiem un aktīviem, kā arī katru ceturtdienu piedāvāju izstaigāt seno Kuldīgu kopā ar Kuldīgas novada muzeja krājumu, stāstot par pilsētas ielām un namiem.” Viņa atklāj, ka liels palīgs darbos ir kaķene Ūsiņa, kura priecājas par to, ka saimniece mājās uzturas biežāk.
PALĪDZ KOLĒĢIEM
Ņemot vērā to, ka muzejs ir apmeklētājiem slēgts, Apmeklētāju centra speciālistes palīdz kolēģiem Krājuma un pētniecības nodaļā.
Apmeklētāju centra vadītāja Dace Gakina: “Tiek veidots konceptuālais plāns Kuldīgas novada muzeja atvērtā krājuma 18.–21. gadsimta priekšmetu krātuves ekspozīcijai. Veidoju aprakstus māla un stikla traukiem un citiem priekšmetiem, kas būs apskatāmi jaunajā krājumā. Jāveic gan digitalizācija, gan jāapgūst jaunas prasmes – jāiejūtas kolēģu (pētnieku) ādā, jāmeklē un jāapkopo informācija par šiem priekšmetiem.”
Apmeklētāju centra speciālistēm – katrai savs uzdevums. Dace Blathena digitalizē rūpnīcas “Vulkāns” darbinieku uzskaites kartītes. Viņa atzīst: “Diezgan sirreāla sajūta turēt rokās cilvēku likteņus.”
Savukārt Indra Vilmane veic pētījumu par muzeja krājuma lādēm: “Apkopoju vispārīgu aprakstu par lādēm Latvijā, tradīcijām, ornamentiem, kā arī veidoju lādēm aprakstus.”
DROSMĪGI NĀK UZ DARBU
Sabiedrisko attiecību un izglītības nodaļas vadītāja Kristīne Āboliņa: “Telpā atrodos viena pati, tāpēc nolēmu turpināt darboties klātienē. Ēkā esam vien daži kolēģi, un katrs no mums ir nolīdis savā stūrītī. Nodaļas darbs turpinās, tikai pasākumi šobrīd ir atcelti, tāpēc varu vairāk pievērsties darbiem, kas iepriekš tika atlikti uz vēlāku laiku. Koordinēju nodaļas darbu un atbalstu darbiniekus, palīdzot brīžos, kad tas ir nepieciešams. Tā kā sabiedrisko attiecību speciāliste strādā no mājām, nodrošinu viņu ar nepieciešamajām fotogrāfijām, jo komunikācija muzeja sociālo tīklu kontos nav apstājusies. Kopā cenšamies veidot aizraujošu, izzinošu un baudāmu saturu, lai rūpētos par tiem, kuri sēž mājās. Internets ir pilns ar svarīgu, bieži vien arī maldinošu informāciju par vīrusu, no kuras vienā brīdī pamatīgi nogurstam, tāpēc domāju, ka daudzi novērtē iespēju izklaidēt savu prātu ar kādu interesantu faktu vai senu fotogrāfiju.”
Pētnieks Pēteris Pabērzs, kā ierasts, katru dienu dodas uz darbu. Viņš veido Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas vēstures ekspozīciju un pēta ēkas vēsturi.
Restauratore Līva Felsberga (raksta titulfotogrāfijā) krājumā atjauno muzeja pulksteņu kolekciju.
Apmeklētāju centra speciāliste Liene Blūma krājumā veido muzeja priekšmetu topogrāfiju.
Saimniecības nodaļas vadītājs Aldis Pipers pastāsta, ka darbi nodaļā ir nedaudz mainījušies, taču visi veiksmīgi pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Darbinieki remontē jaunā krājuma ēku, sakopj tās iekšpagalmu, kā arī veic jau ierastos darbus. Rūpējoties par kolēģu drošību, regulāri tiek dezinficētas virsmas un rokturi.
Kuldīgas novada muzeja kolektīvs ar nepacietību gaida, kad atkal varēs uzņemt apmeklētājus. Šobrīd novēlam jums labu veselību, dzīvesprieku un spēju atrast pozitīvo ikvienā dzīves situācijā. Uz tikšanos sociālajos tīklos!