Ieskaties izstādē "Dvēseļu putenis"!



11.03.2021.

Izstāde stāsta par filmu “Dvēseļu putenis” un tajā atainotajiem vēsturiskajiem notikumiem Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara laikā. Šobrīd izstādi klātienē nevar apmeklēt, tāpēc vēlamies pastāstīt par vienu no šiem notikumiem – kauju 1916. gada 21. martā.


Latviešu bataljoni par gaidāmo uzbrukumu uzzināja 16. martā, bet uzbrukuma pavēli saņēma 18. martā. 21. marta rītā pēc īsas artilērijas sagatavošanas uguns uzbrukumā Ķekavas–Vecmuižas virzienā pārgāja krievu 12. armijas 13. Sibīrijas strēlnieku divīzija ar tai piekomandētajiem sešiem latviešu strēlnieku bataljoniem. Kaujās Bauskas šosejas rajonā aktīvi piedalījās divi pieredzējušākie latviešu strēlnieku bataljoni. Pirmo reizi tie cīnījās plecu pie pleca. No pārējiem latviešu bataljoniem, kuri palika rezervē, ierobežotu uzdevumu saņēma arī 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons.


Abi latviešu bataljoni uzbruka gar Bauskas šoseju pāri atklātam laukam pretinieka krustugunīs. Sibīriešiem un latviešiem izdevās ieņemt pirmo vācu ierakumu līniju un saņemt gūstekņus. Pēc vācu pretuzbrukuma atsišanas strēlnieki ieņēma arī otro un trešo pretinieka nocietinājumu līniju. Šeit strēlnieki centās nostiprināties, lai atvairītu vācu uzbrukumus. Kaujā smagi ievainoja 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljona 1. rotas komandieri Briedi. Iestājoties tumsai, kauja tika pārtraukta, un latviešu bataljoni atgāja izejas pozīcijās. Strēlnieki marta kaujās zaudēja 704 cilvēkus (no tiem 265 kritušos un bezvēsts pazudušos).


Vairāk informācijas: www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/80/marta-kaujas/


Fotogrāfijā redzama 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona ložmetējnieku komandas lauka virtuve pozīcijās pie Kuģu mājām Ķekavas rajonā 1916. gada martā. Fotogrāfija no Latvijas Kara muzeja krājuma.