12.10.2023.
Tēlniece Alvīne Veinbaha (02.09.1923. – 04.02.2011.) dzimusi Kuldīgas apriņķa Skrundas pagasta „Ātros Stukos” (pēc tagadējā administratīvā iedalījuma Saldus novada Zirņu pagasts). Bērnība aizritējusi ciešā saiknē ar dabu, attīstot tēlaino uztveri. Skolas gaitas sākās Zirņu pagasta skolā. Ap 1932. gadu ģimene pārcēlās dzīvot uz Saldu. Tur A. Veinbaha mācījās un pabeidza vidusskolu. Zīmēšanas skolotājs Matīzs Ventiņš saskatīja meitenes zīmēšanas talantu un ierosināja turpināt izglītību mākslas jomā. Lai labāk sagatavotos studijām Mākslas akadēmijā, Alvīne devās uz Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolu un sāka mācības Keramikas nodaļā, jo Glezniecības nodaļas skolā nebija.
A. Veinbaha Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolas mācību klasē (sēž uz taburetes), 1945./46. mācību gads. KNM 28746/1
Brīvajos brīžos, slepus no kursa biedriem un pasniedzējiem, tapa dažādi māla veidojumi. Kad tos ieraudzīja pasniedzēji, Alvīne saņēma atzinīgus vērtējumus un ieteikumu studēt tēlniecību. Pēc viena mācību gada Kuldīgā A. Veinbaha iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Viņas pedagogi bija izcilie tēlnieki Emīls Melderis, Kārlis Zemdega un Teodors Zaļkalns. 1952. gadā jaunā tēlniece sekmīgi beidza studijas Mākslas akadēmijā. Viņas diplomdarbs „Bronzas lējēja” eksponēts Vissavienības mākslas studentu diplomdarbu izstādē Maskavā.
Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolas audzēknes. A. Veinbaha 1. rindā otrā no kreisās, 1946. gads. KNM 44420
Jaunā tēlniece pirmos darbus pēc Mākslas akadēmijas beigšanas darināja mākslinieces Aleksandras Briedes darbnīcā, līdz izcīnīja savu vietu latviešu tēlniecībā, savu patstāvību. Tēlnieces iemīļotākais materiāls bija granīts, kuru kala pati bez profesionālu akmeņkaļu palīdzības. Darināja darbus arī bronzas lējumā un vara kalumā, kā arī daudz strādāja marmorā. Tapa apaļskulptūras un darbi augstcilnī. Darbos risinātais tematikas loks bija plašs – sākot ar sievietes formu plūdumu, mātes un bērna figurālām kompozīcijām līdz vēsturisku personu portretējumiem un nozīmīgu vēsturisku notikumu atainojumiem. Nozīmīgākais monumentālais darbs ir Audriņu traģēdijai veltītais piemineklis, kuru atklāja 1973. gadā. A. Veinbahas darbi bija regulāri redzami tēlniecības izstādēs gan Latvijā, gan PSRS, gan ārpus tām. 1958. gadā viņa tika uzņemta par biedru PSRS Mākslinieku savienībā.
Skulptūra „Kaija” (Sapnis par lidojumu), 1985. gads. KNM 21330
Tēlnieces A. Veinbahas darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, kā arī novadu muzejos – Liepājā, Jūrmalā, Saldū, Valkā un Kuldīgā.
A. Veinbaha apglabāta Rīgā, Meža kapos.
Apraksta autore Ilze Lāce,
Kuldīgas novada muzeja krājuma glabātāja
Vairāk par citiem novadniekiem var uzzināt https://www.kuldigasmuzejs.lv/ieverojami-novadnieki