grinbergsp.jpg

2017. gada nogalē Kuldīgas novada muzejs saņēma dāvinājumā Birutas Kristapsones tēva atmiņas un ģimenes fotogrāfijas, kas ir nozīmīgs vēstures avots ne vien Kuldīgas novada, bet arī Latvijas vēstures un kultūras izpētei.

Birutas Kristapsones kundze vērsās Kuldīgas novada muzejā ar jautājumu, vai muzeja darbiniekiem varētu interesēt viņas tēva, Kuldīgas novada iedzīvotāja, pierakstītas atmiņas. Nav apšaubāms, ka atmiņas ir nozīmīgs vēstures avots un kultūras vērtība, bet, ka šis ir tik plašs, pārdomāti uzrakstīts, pat aizraujošs teksts, kas var kalpot par avotu vēsturnieku, sociologu, antropologu un citu zinātņu nozaru pārstāvju pētījumiem, noskaidrojās vien, satiekot atmiņu autora meitu un iepazīstoties ar tekstu un fotomateriāliem.

Atmiņu autors, Birutas Kristapsones tēvs Pēteris Grīnbergs ir dzimis 1905. gadā Pelču (bij. Kurmāles) pagasta Rieksātu mājās, vēlāk kļuvis par blakus esošo Vilciņu māju saimnieku. Pēteris Grīnbergs un viņa ģimenes locekļi aktīvi iesaistījās pagasta politiskajās un kultūras aktivitātēs, sekoja līdzi aktualitātēm novadā un valstī. No sešiem brāļiem 20. gs. 40. gados divi, tajā skaitā Pēteris Grīnbergs, tika deportēti un viens brālis ar ģimeni devās trimdā uz ASV. Par to un daudz ko citu Pēteris Grīnbergs rakstījis savās atmiņās.

Necila izskata biezā kladē uz 274 rūtiņu lappusēm slēpjas ne vien informācija par 20. gs. 1. puses notikumiem Latvijā un Sibīrijā, bet arī ziņas par tautas tradīcijām, saimniecības attīstību, cilvēku savstarpējo attiecību modeļiem u.c. Šīs atmiņas nav rakstītas kā hronika, tās papildina autora attieksme pret aprakstīto. Pēteris Grīnbergs necenšas slēpt jūtas pret cilvēkiem un apkārtējo pasauli. Visu tekstu caurstrāvo mīlestība uz savu ģimeni un zemi. Pēteris Grīnbergs patriotismu un ticību Latvijai saglabā līdz pat savai nāvei 85 gadu vecumā. To apliecina viņa pēdējie vārdi: “Latvija būs brīva!”.

Atmiņās aprakstītie notikumi norisinās no aptuveni 1844. līdz 1987. gadam, taču galvenā uzmanība ir veltīta 20. gs. 20.-60. gadiem. Nozīmīgākās atmiņās atspoguļotās tēmas ir Grīnbergu ģimenes vēsture, Pelču (bij. Kurmāles) pagasta Rieksātu un Vilciņu mājas, politiskās, saimnieciskās un kultūras aktivitātes bij. Kurmāles pagastā, pirmās Latvijas brīvvalsts laiks, okupācija, deportācijas, dzīve Sibīrijā, atgriešanās Padomju Latvijā u.c. Atmiņu tekstu papildina Grīnbergu ģimenes fotogrāfijas, galvenokārt raksturojot viņu dzīvi 20. gs. 20.-30. gados.

Biruta Kristapsone vēlējās atmiņu teksta un fotogrāfiju oriģinālus saglabāt saviem bērniem un mazbērniem, jo arī viņi interesējas par vectēva atstāto mantojumu, tādēļ muzejs ir sagatavojis atmiņu un fotogrāfiju kopijas, kuras tiks iekļautas Kuldīgas novada muzeja krājumā un zinātniskajā arhīvā.