Muzeja krājums

ŠOBRĪD MUZEJA KRĀJUMS TIEK PĀRVIETOTS UZ JAUNĀM TELPĀM. PAKALPOJUMUS ATSĀKSIM SNIEGT UN APMEKLĒTĀJUS UZŅEMSIM PĒC PĀRCELŠANĀS. PALDIES PAR SAPRATNI!

Kuldīgas novada muzeja krājums raksturo Kuldīgas novadu no senvēstures līdz mūsu dienām. Tas ir vienīgais muzejs Latvijā, kur visaptveroši ir iespējams atspoguļot Kuldīgas novada vēsturi visas Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā. Kuldīgas muzeja krājums ir veidojies no privātām kolekcijām un Kuldīgas ģimnāzijas muzeja priekšmetiem. Šobrīd krājumā glabājas pāri par 107 tūkstošiem vienību. Pirmais eksponāts – 1851. gadā gleznotā Frīdriha Špēra glezna „Skats uz Rumbu”. 2003. gadā muzejs pārņēma Privatizējamās Valsts akciju sabiedrības „Vulkāns” vēstures muzeja priekšmetus kopskaitā ap 8 tūkstošiem vienību.

Kolekcijas

Arheoloģisko priekšmetu kolekcija


Sākotnēji ir veidojusies no priekšmetiem, kas atradās Kuldīgas pilsētas ģimnāzijas muzejā, un savrupatradumiem. Pēdējo gadu laikā kolekcija krietni papildināta ar priekšmetiem no arheoloģiskās uzraudzības darbiem un arheoloģiskajiem izrakumiem Kuldīgas pilsētā un novadā. Kolekcijā atrodami darba rīki, ieroči, rotas, sadzīves priekšmeti u.c. Arheoloģisko priekšmetu kolekcija ir nozīmīgs avots Kuldīgas novada senākās un viduslaiku vēstures, kā arī būtisks papildinājums jauno laiku vēstures izpētē.

Īpaši izceļami ir netālu no Kuldīgas apbedījumā atrastās 9.–10. gs. bruņurupuču saktas, kas liecina par vikingu klātbūtni šajā apkaimē. Konstatētie atradumi Veckuldīgas pilskalna apkaimē apliecina, ka tālā senatnē Kuldīga bijusi viena no tām Latvijas vietām, ko iecienījuši skandināvu vikingi. "Skandināvu klātbūtne tur ir nepārprotami nolasāma," informējot par atrastajām senlietām, pavēstīja arheologs Mārtiņš Lūsēns. Norādes uz iespējamajiem ugunskapiem šajā apkaimē bijušas jau 30. gados, taču tagadējie atradumi ļāvuši tos precīzāk lokalizēt, kas ļauj piešķirt vietai sargājošo arheoloģiskā pieminekļa statusu.




Dokumentu un iespieddarbu kolekcija


Kolekcijā ietilpst apliecības, diplomi, goda raksti, plāni, rasējumi, ielūgumi, programmas, bukleti, grāmatas, laikraksti, žurnāli, afišas, plakāti u. c. Senākais oriģinālais dokuments kolekcijā ir Vācu ordeņa Livonijā mestra Gerharda 1320. gadā Daugavgrīvā izdota lēņu grāmata Tontegodem (attēlā).

Kolekcijai ir neatsverama nozīme Kuldīgas novada vēstures un kultūras izpētē un popularizēšanā.




Faleristikas kolekcija


Kolekciju veido ordeņi, medaļas un nozīmes. Krājumā pārsvarā ir padomju varas perioda iestāžu, uzņēmumu, dažādu pasākumu, sociālistisko sacensību, sporta, izglītības u. c. nozīmes un medaļas. Senākie kolekcijas priekšmeti ir 19. gadsimta Kuldīgas pilsētas valdes locekļa nozīme ar ķēdi, 1818. gada pagasta priekšnieka piekariņš – nozīme, 1825. gada medaļa Krievijas ķeizara Aleksandra I nāves dienas piemiņai u. c.




Fotogrāfiju kolekcija


Kolekcija aptver fotogrāfiski fiksētos novada vēstures periodus. Fotogrāfijās fiksētas Kuldīgas un novada ainavas, iedzīvotāji un viesi svētkos un ikdienā, notikumi rūpniecībā, lauksaimniecībā, izglītībā, sportā, kultūrā u. c. Senākie fotoattēli kolekcijā ir ferotipi no 19. gadsimta otrās puses. Plaši pārstāvēti materiāli no 20. gadsimta 20. līdz 80. gadiem. Senākie fotoattēli muzeja krājumā ir dagerotipi (plāna attēla kārtiņa uz metāla plāksnes) no 19. gadsimta otrās puses. Attēlā redzama nezināma ģimene. Arī fotogrāfs nav zināms. Katrā laikmetā ir bijuši viens vai vairāki fotogrāfi, kuri iemūžinājuši gan individuālas personas, personu grupas, gan notikumus un pilsētvidi. No 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam Kuldīgā aktīvi fotografēja J. Gessau, A. Andrejevs, K. Ede, A. Gessau, A. Celmiņš, E. Saboļevskis, A. Freimane, E. Hasselbaums. Pagastos F. Egliens Rendā, A. Heniņa un A. Miklavičs Skrundā, M. Ķemeris Basos, E. Odiņš Kabilē. Visu šo fotogrāfu darbi ir muzeja krājumā. Padomju perioda (1945–1991) fotogrāfijās visvairāk fiksēta ekonomika: kolhozi, rūpniecības uzņēmumi, to darbinieki, sociālistisko sacensību uzvarētāji; arī izglītība (skolas un to aktivitātes); kultūra: pašdarbības kolektīvi, Dziesmu svētki, revolucionārās, darba un sadzīves tradīcijas utt. Daudzām fotogrāfijām nav zināmi to autori. Šajā laikmetā attīstījās fotomāksla. Bija pietiekami daudz cilvēku, kuriem interesēja fotografēšana un kuri to attīstīja amatieru līmenī. No aktīvākajiem Kuldīgas fotogrāfiem muzeja krājumā glabājas A. Mālkalna, A. Zihmaņa, V. Ozola, M. Rubeņa u. c. darbi.




Fotonegatīvu kolekcija


Kolekcija sastāv no dažādos laika periodos un dažādās tehnoloģijās iegūtiem negatīviem, diapozitīviem un stikla platēm. Kolekcijas pamatā ir no 1945. līdz 1991. gadam fiksētie dabas, kultūras un vēstures pieminekļi un objekti, kultūras pasākumi, liecības par saimniecisko darbību, muzeja vēsturi raksturojošas ainas u. c. Kolekcija papildināta ar negatīviem, kuros padomju varas gados fiksēti pētniecībai nepieciešamie materiāli - personu privātie arhīvi, iespieddarbi, kuri bija nepieciešami muzeja izstāžu veidošanai u.c.




Etnogrāfisko priekšmetu kolekcija


Kolekcija raksturo vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu no 19. gs. 2. puses līdz 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm. Kolekciju veido darbarīki, sadzīves priekšmeti, mēbeles, apģērbs, keramika, mūzikas instrumenti u. c. Tautas tradicionālā dzīvesveida liecību vākšana un izpēte ir viens no tradīcijām bagātākajiem muzeja darbības virzieniem. Kolekcija ievērojami papildināta muzeja rīkoto ekspedīciju laikā 20. gs. 80. gados.

Tekstīliju grupai pieder cimdi, zeķes, jostas, prievītes, brunči, ņieburi, jaciņas, villaines, segas, palagi, galdauti, aproces, jostas, sleņģenes, saktas u. c. Īpaši bagāts ir suitu etnogrāfisko priekšmetu klāsts. Krājumā ir Kuldīgas novada tautas tērpi, suitu tautas tērps, arī ķoniņu brunči.

Īpaši vērtīgi krājumā ir mūzikas instrumenti, kuri ir retums Latvijas muzejos: trīs āžragi, divas vara bungas, tamburīns – sietiņš, koka trejdeksnis, koka taures. Ir arī kokles.

Plaši pārstāvēti darba rīki linu un vilnas apstrādāšanai: ērkuļi, sprēslīcas, kārstuves, kulstīklas, mīstīklas, spēragi, spoles, susekļi, šķietiņi, tītavas, trizuļi, virvju vijamie.




Mākslas kolekcija


Kolekcija raksturo Kuldīgas un novada profesionālās mākslas attīstības tendences, amatieru un tautas daiļamata meistaru darbību. Kolekcijā ietilpst gleznas, grafikas, skulptūras, lietišķās mākslas priekšmeti u. c. Mākslas darbu autori galvenokārt ir Kuldīgā un novadā dzimušie un dzīvojošie mākslinieki, kā arī tautas lietišķās mākslas studiju „Ķocis” un „Varavīksne” meistari. Pirmais reģistrētais priekšmets muzeja krājumā ir F. Špēra 1851. gada glezna „Skats uz rumbu”, tas ir arī viens no senākajiem tēlotājmākslas darbiem muzejā.

KNM mākslas kolekciju papildina 1942. gadā no Valsts mākslas muzeja deponēti vērtīgi mākslas darbi („Piemirstā kolekcija”), kuri tika iekļauti KNM krājumā kara izraisīto juku dēļ.




Spēļu kāršu kolekcija


1999. gadā kolekciju Kuldīgas pilsētai uzdāvināja kolekcionārs Jānis Mētra. Kolekcijā kārtis ir vairāk nekā no 32 pasaules valstīm. Kolekcijas nozīmīgāko daļu veido Latvijas kārtis, tajā skaitā Kuldīgas kārtis. Pasaules kārtīs pirmajā vietā ir pašas izplatītākās – klasiskās kārtis, kas veidotas pēc sākotnējā angļu parauga un Čehijā izdotās reklāmkārtis, kas šo zīmējumu asprātīgi parodē. Kolekcijā ietverti arī visu četru kāršu tipu paraugi: gan spāņu – itāļu tipa kārtis (no Spānijas, Horvātijas, Itālijas), gan vācu tipa kārtis (no Čehijas, Ungārijas), gan šveiciešu tipa kārtis (no Šveices), kā arī parastās franču tipa kārtis, kas izgatavotas dažādās valstīs. Savdabīgas ir tūristiem domātās Īrijas ainavu kārtis un kārtis ar vēsturiskām personām – Austroungārijas monarhiem, Francijas karaļiem, ASV prezidentiem utt. Pasaules kāršu grupā ietilpst arī Turcijā izlaistās pasjansa izmēra kārtis ar nāriņām un bruņiniekiem.

Vācu grupas kārtīs bez tradicionālajām standarta kārtīm ietilpst vairākas citas vācu tipa kārtis, populāru operu tēli bildēs, harmonisks zvēru kāršu salikums un šaržēti vācu politiķi.

Krievu kāršu grupā iekļauti daudzi unikāli izdevumi, kurus kolekcionārs Jānis Mētra savācis gandrīz 40 gadu garumā. Šajā grupā ir gan kolekcijas vecākās kārtis – Krievijā izdotās Trapola spēles vācu tipa kārtis (1863. gadā), gan 1930. gados drukātās antireliģiskās kārtis, gan antifašistisko kāršu klišejas, kuras kolekcionārs ieguvis, 1989. gadā apmeklējot toreizējo Ļeņingradas spēļu kāršu fabriku.

Skandināvu kāršu grupā pats vērtīgākais eksponāts ir Dānijas karalienes Margretes II pašrocīgi zīmētās kārtis. Tās kolekcionāram dāvinājusi Dānijas kultūras institūta direktore Rikke Helms kundze. Kolekciju kuplina arī dažādas Zviedrijas kārtis, bet datortehnikas sasniegumi spēļu kāršu pasaulē vērojami dāņu „Aģentu dienesta” kārtīs.

Baltijas kāršu grupā ietilpst visas Latvijā izlaistās kārtis, kā arī daži lietuviešu un igauņu paraugi šajā jomā. Par kolekcijas lepnumu uzskatāmas Kuldīgas kārtis, kuru izdošanu veicināja pats kolekcionārs Jānis Mētra.

Vēl nerealizēto ideju grupā apskatāmi vairāki Jāņa Mētras projekti, kas foto variantā sagatavoti parasto kāršu formā. Savukārt zīlēšanas kāršu grupā iekļauti vairāki izplatītāko zīlēšanas kāršu paveidi. Kolekcijā ir arī dažādu valstu kārtis bērniem un ķīniešu hieroglifu mācību kārtis.




Jauno un jaunāko laiku lietisko priekšmetu kolekcija


Kolekcija sniedz ieskatu novada vēsturē no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kolekcijā ietilpst darbarīki, sadzīves priekšmeti, ieroči, mūzikas instrumenti, amatu piederumi, kulta priekšmeti, apģērbs un tā piederumi, interjera un eksterjera elementi u. c. Nozīmīgas kolekcijas daļas ir pulksteņu, apgaismes ķermeņu, Kuldīgas pilsētas būvdetaļu, Kuldīgas amatniecības cunfšu priekšmetu un citas apakškolekcijas. Muzejs var lepoties, ka krājumā ir Kuldīgas amatniecības cunfšu priekšmeti: lādes, karogi, kausi, tabakas šķīvji, piekariņi. Krājumā glabājas 10 amatu lādes (19. gs.), 2 alvas tabakas šķīvji, 25 kannas, kausi, pokāli (arī piemiņas kausi), 14 amata kausi no 19. gs. Liels skaits ir amatu kausu piekariņu (95).

Krājumā glabājas arī atsevišķas unikālas Kuldīgas pilsētas būvdetaļas – vējrādītāji, durvju vērtnes, eņģes, rokturi, notekcaurule, krāsns podiņi, ķieģeļi u. c. Vieni no ievērojamākajiem priekšmetiem muzeja krājumā ir vējrādītājs no vecākās koka ēkas Kuldīgā, Baznīcas ielā 7.

Kolekcijā ir liels daudzums krāsns podiņu, tomēr lielākā daļa ir lauskas un atlūzas. Uz lielākiem un mazākiem fragmentiem redzami arī grezni ģērbtas figūras, medību skati, ģerboņi, iniciāļi, skaitļi, dažādi augi un dzīvnieki, ornamenti, vairāku krāsu un toņu spožas glazūras. Kolekcija datējama no 16. gs. otrās trešdaļas (renesanse), kad Latvijā un arī Kuldīgā strauji izplatās podiņu krāšņu būvniecība līdz 18. gs. sākumam (agrais baroks).

Pie šīs kolekciju grupas pieder arī pulksteņi. Krājumā glabājas 75 dažādu veidu pulksteņi: stāvpulksteņi, sienas, galda, kamīna, kabatas un rokas pulksteņi, kā arī 28 pulksteņu detaļas. Senākie pulksteņi ir saules pulksteņi. Muzejs var lepoties ar diviem šādiem pulksteņiem. Viens ir horizontālais saules pulkstenis, kurš veidots no kvadrātveida kaļķakmens plāksnes ar saglabājušos misiņa gnomonu, izgatavots 1837. gadā. Otrs – ekvatoriālais saules pulkstenis ar nošķeltu kaļķakmens plātni, ar saglabājušos gnomona pamatni, izgatavots 1702. gadā (domājams Kuldīgā). Kuldīgas rātsnama stāvpulkstenis (angļu tipa, gatavots 18. gs. beigās) šobrīd atrodas Kuldīgas novada Domē.




Numismātikas kolekcija


Kolekcijas nozīmīgāko daļu veido monētas un naudas zīmes, kas bijušas apgrozībā Latvijas teritorijā. Kolekciju papildina ārzemju monētas, kuras krājumā nonākušas kā ceļotāju dāvinājumi. Senākā monēta muzeja krājumā ir Skrundas novadā atrastais 1.–4. gadsimta romiešu sestercijs. Jaunākie priekšmeti raksturo monetāro sistēmu mūsdienās. Plaši pārstāvētas ir Livonijas laika monētas. Krājumā glabājas arī atsevišķi Kurzemes un Zemgales hercogistes graši, šiliņi un dālderis, liels skaits cariskās Krievijas, kā arī 20. gadsimta monētu. Kolekcijā ir trīs vērtīgi monētu depozīti – 9. gs. – 11. gs. 1. cet. arābu dirhēmu, 14. gs. beigu – 15. gs. sākuma ārtigu un feniņu un 17. gs. šiliņu depozīts. Senākās naudaszīmes kolekcijā tiek datētas ar 19. gadsimta beigām.




Sfragistikas kolekcija


Kolekciju veido apriņķa tiesas, pagasta valžu un tiesu spiedogi, padomju laika uzņēmumu, rajona partijas komitejas, Kuldīgas rajona un pilsētas izpildu komiteju, ciema padomju u. c. spiedogi, kā arī zīmogu paraugi. Vieni no ievērojamākajiem priekšmetiem ir Kuldīgas pilsētas mazais spiedogs un Kuldīgas pilsētas birģermeistara spiedogs (1764. gads).




Kolekcija „Ievērojami novada cilvēki”


Kolekciju sāka veidot 20. gs. 70. gados, kad bijušajā KNM filiālē „Sauleskalni” tika izveidota ekspozīcija par novadā dzimušajiem kultūras darbiniekiem. Lai izveidotu saturīgu ekspozīciju, bija nepieciešams savākt iespējami plašu materiālu kopumu par kultūras darbiniekiem. Muzeja direktore Skaidrīte Cīce un speciālists Visvaldis Cīcis izveidoja saraksti ar šiem cilvēkiem, kuri sūtīja muzejam materiālus un fotogrāfijas par sevi. Uz savākto materiālu bāzes izveidojās kolekcija, kura vēlāk tika papildināta ar materiāliem par sabiedriskajiem darbiniekiem, kā arī novada ievērojamiem cilvēkiem trimdā un teologiem.





KONTAKTI

INFO.MUZEJS@KULDIGA.LV

TĀLR. 22015462
APMEKLĒTĀJU CENTRS

ADRESE

Kuldīgas novada muzejs

Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301

Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļa

Dzirnavu iela 5, Kuldīga, LV-3301

© 2019 KNM