Laikrāži

josla.png

Marts ir mēnesis, kurā notiek pārmaiņas dabā, dienas paliek garākas, ziemu nomaina pavasaris, bet ziemas laiku – vasaras laiks.

Kopš seniem laikiem cilvēkam vienmēr bijusi nepieciešamība zināt laiku, tāpēc senatnē to noteica, vērojot dabu, bet vēlāk tika gatavoti laika mērītāji – pulksteņi.

Viens no pirmajiem bija saules pulkstenis. Tam ir rādītājs un iedaļas. Kad saule apspīd rādītāju, veidojas ēna – pēc tās novietojuma un garuma var noteikt aptuvenu laiku.

 

KNM 19759 galvenei.jpg
laiks.png

Senāk tika veidoti arī sarežģīti ūdens pulksteņi. Vēl cilvēki lietoja smilšu pulksteņus vai noteica laiku, izmantojot sveci. Uz tās tika atzīmētas stundas, bet, svecei izdegot, varēja noteikt, cik ilgs laiks pagājis.

 

Tad tika izgudrots svārsta mehānisms – atsvari. Pulksteņu mehānismi bija ļoti lieli, un tos gandrīz nebija iespējams pārvietot, tādēļ tie tika iebūvēti ēkās un torņos. Sākumā torņu pulksteņiem bija tikai stundu rādītājs.

Mūsdienās pieejami gan mehāniskie, gan elektroniskie pulksteņi, kuri darbojas visu diennakti un kurus var paņemt līdzi.

 

Šomēnes pulksteņiem jāpievērš īpaša uzmanība, jo marta pēdējā svētdienā plkst. 03.00 pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu uz priekšu, jo Latvijā iestājas vasaras laiks. Savukārt oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04.00 pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu atpakaļ. Pašreiz pavasarī un rudenī šo darbību veic aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981. gadā, lai mazinātu elektroenerģijas patēriņu, taču laika gaitā pierādījies, ka ietaupījums no tā ir salīdzinoši neliels.

slaideris-8-1920x700-px---Copy---Copy---

Pārbaudi savu atjautību, minot mīklas!

DSC_0261.JPG

Esi vērīgs!

josla.png
laiks2_edited.jpg

Izskaiti pulksteņus!

josla.png

Cik pulksteņu ir attēlā? 

Atrodi plkst123.png

Padomā!

Cik daudz dažādu pulksteņu ir Tavās mājās?

Cik pulksteņu vari ieraudzīt, dodoties pastaigā pa savu pilsētu?

bazn.png