Muzeja krājums

Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, Kuldīgas novada muzejs apmeklētājiem slēgts.

Kuldīgas novada muzejs ir vienīgais muzejs Latvijā, kura krājums tik pilnīgi raksturo Kurzemes centrālās daļas vēsturi un kultūru Latvijas un pasaules kontekstā. Muzeja krājums ir viens no lielākajiem Kurzemē, to veido 111 799 priekšmeti, kas raksturo Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novada krāšņo vēsturi un kultūru no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

 

Muzeja krājumu sākotnēji veidoja dokumenti, mākslas darbi no privātpersonu kolekcijām, kā arī priekšmeti no Kuldīgas Valsts ģimnāzijas muzeja. 20. gadsimta 30. gados krājums tika papildināts ar pilsētas domes finansētiem iepirkumiem, kā arī dāvinājumiem. Palielinoties krājumam, 1940. gadā muzejam tika piešķirta ēka Pils ielā 5. Pēc Otrā pasaules kara krājuma komplektēšana, zinātniski pētnieciskais un izglītojošais darbs tika veikts atbilstoši valdošajai Padomju Savienības komunistiskās partijas ideoloģijai. 20. gadsimta 70.–80. gados, veicot kompleksās ekspedīcijas Kuldīgas rajonā, krājums tika būtiski papildināts.

Laikā pēc neatkarības atgūšanas krājums vairākkārtēji mainījis savu atrašanās vietu. Līdz 2011. gadam tas glabājās četrās vietās Kuldīgā. Krājuma kolekcijas sāka uzglabāt centralizēti 2011. gada nogalē, kad pašvaldība muzejam nodeva ēku Vakara ielā 6. Tajā kolekciju grupas (atbilstoši materiālam un kolekcijas veidam) tika izvietotas slēgtās krātuvēs. Ēka bija būvēta padomju laikos kā bērnudārzs. Telpas bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, un muzejs par saviem budžeta līdzekļiem nespēja ēku uzturēt un atjaunot, tādēļ vērsās Kuldīgas novada pašvaldībā pēc palīdzības.

2019. gadā Kuldīgas novada muzejam lietošanā tika nodota vēsturiskā Latvijas Valsts bankas ēka Dzirnavu ielā 5, kurā tika iekārtotas slēgtās krātuves, būtiski uzlabojot priekšmetu glabāšanas apstākļus, un darba telpas Krājuma un pētniecības nodaļas darbiniekiem. Uz jauno ēku tika pārvietotas visas muzeja kolekcijas. Pagrabstāvā un ēkas pirmajā stāvā atrodas slēgtās krātuves un darbinieku kabineti, savukārt otrajā stāvā šobrīd tiek iekārtota atvērtā krājuma ekspozīcija, kurā tiek plānots izvietot vairāk par trešdaļu muzeja krājuma lietisko priekšmetu. Izveidojot atvērto krājumu, sabiedrībai būs iespēja iepazīt neeksponētos krājuma priekšmetus, izzināt Kurzemes centrālās daļas vēsturi un kultūru, kā arī veicināt izpratni par kultūras mantojuma izpētes un saglabāšanas nozīmi.

Kuldīgas novada muzejam kā valsts akreditētam muzejam katru gadu jādigitalizē krājuma vienības. Noslēdzoties 2020. gadam, digitalizēti 19 274 priekšmeti. http://www.nmkk.lv/

Kolekcijas

Arheoloģisko priekšmetu kolekcija


Arheoloģiskie priekšmeti jeb senlietas ir nozīmīga Latvijas kultūras mantojuma daļa, kas satur informāciju par vēsturi kopš senāko mednieku – vācēju ienākšanas šajā teritorijā akmens laikmetā līdz pat mūsdienām. Latvijā arheoloģiskais mantojums ir vienīgais avots tās senākās vēstures izzināšanā, kā arī būtisks papildinājums citām avotu grupām vēlāku vēstures periodu izpētē. Pētot senlietas – rotas, darbarīkus, ieročus, sadzīves un citus priekšmetus, arheologs var rekonstruēt vēsturi un stāstīt par to sabiedrībai. Saskaņā ar likumu senlietas, kuru datējums ir līdz 17. gadsimtam ieskaitot, pieder valstij un tās glabā muzeji.

Kuldīgas novada muzeja arheoloģisko priekšmetu kolekciju veido vairāk par 2300 senlietām no Kuldīgas novada un tā apkārtnes. Šie priekšmeti ir iegūti gan arheoloģisko izrakumu vai apzināšanas darbu laikā, gan kā nejauši atradumi zemē, virs zemes vai ūdenī. Senākie priekšmeti muzeja kolekcijā liecina par pirmo cilvēku ienākšanu Kurzemes centrālajā daļā, tie ir mednieku – vācēju veidoti krama darbarīku fragmenti no Padures Lapsu apmetnes. Savukārt lielāko kolekcijas daļu veido vēlā dzelzs laikmeta, viduslaiku un agro jauno laiku dzelzs un bronzas rotas, ieroči, darbarīki, kā arī keramikas trauku lauskas. Kuldīgas vēsturi kolekcijā raksturo pilsētas kultūrslānī atrastas liecības par būvniecību, saimniecību, kultūru ­­– krāsns podiņi, trauku lauskas, darbarīki, cilvēku tērpu detaļas utt.

Pirmais muzejā reģistrētais arheoloģiskais priekšmets ar numuru 122 ir 1934. gadā Ezeres pagasta Melnupēs atrastais akmens mandeļveida cirvis. Savukārt pēc muzeja priekšmetu uzskaites sistēmas maiņas 1959. gadā priekšmets, kuram muzejā tika piešķirts godpilnais pirmais numurs KNM 1, ir 17. gadsimta bronzas burbuļsakta, kas atrasta senkapos pie Skrundas šosejas. Tā ir arī pirmais ierakstītais priekšmets 1976. gadā jaunizveidotajā Arheoloģisko priekšmetu kolekcijā.

Muzeja arheoloģisko priekšmetu kolekcijas pamatu sākotnēji veidoja muzejam dāvināti, nejauši bij. Kuldīgas apriņķa teritorijā atrasti priekšmeti – savrupatradumi, kas ir būtisks avots vēl nezināmu senvietu atklāšanai. Savukārt pēdējo desmit gadu laikā arheoloģisko priekšmetu kolekciju būtiski papildināja plānveida arheoloģiskajos izrakumos vai arheoloģiskās uzraudzības darbos Kuldīgas vecpilsētā iegūtas senlietas, kas sniedz jaunu informāciju par pilsētas pirmsākumiem un attīstību. Bez tam muzejs lepojas ar senlietām, kas iegūtas jaunatklātos 8.–10. gs. skandināvu senkapos Kuldīgas novadā, kā arī 9. gs. beigu – 10. gs. sākuma arābu dirhēmu depozītu, kas izraisīja jaunu pavērsienu Latvijas senākās vēstures izpētē.

Muzeja arheoloģisko priekšmetu kolekcija ir nozīmīgs avots Kuldīgas pilsētas un novada senākās un viduslaiku vēstures, kā arī būtisks papildinājums jauno laiku vēstures izpētē.




Dokumentu un iespieddarbu kolekcija


Kolekcijā ietilpst apliecības, diplomi, goda raksti, plāni, rasējumi, ielūgumi, programmas, bukleti, grāmatas, laikraksti, žurnāli, afišas, plakāti u. c. Senākais oriģinālais dokuments kolekcijā ir Vācu ordeņa Livonijā mestra Gerharda 1320. gadā Daugavgrīvā izdota lēņu grāmata Tontegodem (attēlā).

Kolekcijai ir neatsverama nozīme Kuldīgas novada vēstures un kultūras izpētē un popularizēšanā.




Faleristikas kolekcija


Kolekciju veido ordeņi, medaļas un nozīmes. Krājumā pārsvarā ir padomju varas perioda iestāžu, uzņēmumu, dažādu pasākumu, sociālistisko sacensību, sporta, izglītības u. c. nozīmes un medaļas. Senākie kolekcijas priekšmeti ir 19. gadsimta Kuldīgas pilsētas valdes locekļa nozīme ar ķēdi, 1818. gada pagasta priekšnieka piekariņš – nozīme, 1825. gada medaļa Krievijas ķeizara Aleksandra I nāves dienas piemiņai u. c.




Fotogrāfiju kolekcija


Kolekcijā iekļautajās fotogrāfijās fiksētas Kuldīgas pilsētas un novada ainavas, pilsētas iedzīvotāji un viesi svētkos un ikdienā, kā arī dažādi notikumi rūpniecībā, lauksaimniecībā, izglītībā, sportā, kultūrā u. c.

Kolekcijā ir dažādās tehnikās iegūti fotogrāfiskie attēli. Senākās ir vairākas 19. gadsimta otrās puses ferotipijas tehnikā (attēls veidojas uz skārda plāksnītes, kura pārklāta ar emulsiju) veidotas fotogrāfijas jeb ferotipi. Lielāko kolekcijas daļu veido tradicionālās fotogrāfijas, kuras tapušas laika posmā no 20. gadsimta 20. līdz 80. gadiem.

Muzeja krājumā ir Kuldīgā no 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam darbojušos fotogrāfu darbi, kuros iemūžinātas gan individuālas personas, personu grupas, gan notikumi un pilsētvide. Kuldīgā aktīvi fotografēja J. Gessau, A. Andrejevs, K. Ede, A. Gessau, A. Celmiņš, E. Saboļevskis, A. Freimane, E. Hasselbaums. Kuldīgas apkārtnes pagastos darbojās fotogrāfi: F. Egliens Rendā, A. Heniņa un A. Miklavičs Skrundā, M. Ķemeris Basos, E. Odiņš Kabilē.

Padomju perioda (1945–1991) fotogrāfijās visvairāk fiksēta saimnieciska darbība: kolhozi, rūpniecības uzņēmumi, to darbinieki, sociālistisko sacensību uzvarētāji; kā arī izglītība (skolas un to aktivitātes); kultūra: pašdarbības kolektīvi, Dziesmu svētki, revolucionārās, darba un sadzīves tradīcijas utt. Daudzām fotogrāfijām nav zināmi to autori, jo šajā laikā, fotomākslai attīstoties un tehnikai kļūstot pieejamākai, fotografēšanai pievērsās daudzi entuziasti un fotografēšana vairs nebija nedaudzu profesionāļu rokās. No aktīvākajiem Kuldīgas fotogrāfiem muzeja krājumā glabājas A. Mālkalna, A. Zihmaņa, V. Ozola, M. Rubeņa u. c. darbi.




Foto negatīvu kolekcija


Kolekcija sastāv no dažādos laika periodos un dažādās tehnoloģijās iegūtiem foto negatīviem, diapozitīviem un stikla platēm. Kolekcijas lielāko daļu veido no 1945. līdz 1991. gadam fiksētie dabas, kultūras un vēstures pieminekļi un objekti, kultūras pasākumi, liecības par saimniecisko darbību, muzeja vēsturi raksturojošas ainas u. c. Kolekcijā atrodas arī negatīvi, kuros padomju varas gados fiksēti pētniecībai nepieciešamie materiāli - personu privātie arhīvi, iespieddarbi, kuri bija nepieciešami pētniecībai un muzeja izstāžu veidošanai u.c.




Etnogrāfisko priekšmetu kolekcija


Kolekcija raksturo vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu no 19. gs. 2. puses līdz 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm. Kolekciju veido darbarīki, sadzīves priekšmeti, mēbeles, apģērbs, keramika, mūzikas instrumenti u. c. Tautas tradicionālā dzīvesveida liecību vākšana un izpēte ir viens no tradīcijām bagātākajiem muzeja darbības virzieniem. Kolekcija ievērojami papildināta muzeja rīkoto ekspedīciju laikā 20. gs. 80. gados.

Tekstīliju grupai pieder cimdi, zeķes, jostas, prievītes, brunči, ņieburi, jaciņas, villaines, segas, palagi, galdauti, aproces, jostas, sleņģenes, saktas u. c. Īpaši bagāts ir suitu etnogrāfisko priekšmetu klāsts. Krājumā ir Kuldīgas novada tautas tērpi, suitu tautas tērps, arī ķoniņu brunči.

Īpaši vērtīgi krājumā ir mūzikas instrumenti, kuri ir retums Latvijas muzejos: trīs āžragi, divas vara bungas, tamburīns – sietiņš, koka trejdeksnis, koka taures. Ir arī kokles.

Plaši pārstāvēti darba rīki linu un vilnas apstrādāšanai: ērkuļi, sprēslīcas, kārstuves, kulstīklas, mīstīklas, spēragi, spoles, susekļi, šķietiņi, tītavas, trizuļi, virvju vijamie.




Mākslas kolekcija


Muzeja mākslas kolekciju veido vairāk par 350 gleznām, 1990 grafikas darbiem, 110 skulptūrām un 460 lietišķi dekoratīvās mākslas darbiem, kas datējami ar 18.–21. gadsimtu. Senākie priekšmeti kolekcijā ir 18. gadsimta pirmās puses Kurzemes un Zemgales hercogienes portrets, ap 1800. gadu veidotais Kapelmeistara Rozes portrets, 19. gadsimta pirmās puses litogrāfijas “Kuldīga 1826”, Hermaņa Frīdriha Vēbera (1761–1833) 1804. gada akvarelis “Kuldīga”, Frīdriha Gotlība Špēra (1823–1875) 1851. gada glezna “Skats uz rumbu”, kas ir arī pirmais reģistrētais priekšmets muzeja krājumā u.c. Kolekcija tiek pastāvīgi papildināta līdz ar to jaunākie mākslas darbi kolekcijā ir datējami ar 21. gadsimta sākumu.

Muzeja mākslas kolekcija sniedz ieskatu Kuldīgas un novada profesionālās un amatieru mākslinieciskās darbības attīstības tendencēs, raksturo tautas daiļamata meistaru darbību. Kolekcijā plaši pārstāvēti mākslinieku darbi, kuru izcelsme, izglītības vai darba vieta saistāma ar Kuldīgas novadu, piemēram, muzejā ir liels skaits Indriķa Zeberiņa (1882–1969), Valda Līcīša (dz. 1939), Kārļa Lejnieka (1911–1984), Līvijas Rezevskas (1926–2004), Mirdzas Dreimanes (1922–2002), Kārļa Eglīša (1906–1950) un citu novadnieku darbu. Muzejā ir plašs klāsts gleznu un grafiku, kurās attēlota Kuldīga un tās apkārtne. Nozīmīgi Kuldīgas vēstures un kultūras izpētei ir vācu tautības novadpētnieka Valfrīda Fromholda–Treija (1886–1964) 20. gadsimta 30. gadu zīmējumi un akvareļi, kuros fiksēti Kurzemes senatnes pieminekļi un to detaļas.

Muzeja mākslas kolekcija neaprobežojas ar Kuldīgas novadu saistītiem tēlotājmākslas darbiem vien, tās nozīmīgu daļu veido tā saucamā “Piemirstā kolekcija”, kuru pēc mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača atzinuma veido gan atsevišķas hrestomātiskas gleznas, gan mazāk pazīstamu vai ne tik ražīgu mākslinieku darbi, gan labi zināmu gleznotāju veikuma retāki paraugi, sniedzot ieskatu latviešu mākslas četrdesmit gados. Valsts mākslas muzeja krājuma gleznu izlasi, kuru veido Anša Cīruļa, Ģederta Eliasa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Ludolfa Liberta, Oto Skulmes, Valdemāra Tones u.c. mākslinieku darbi, 1942. gada martā izstādīja Kuldīgā, savukārt II Pasaules kara izraisīto juku un abu okupācijas varu veikto vairākkārtējo valsts mākslas muzeju reorganizāciju dēļ šīs gleznas Rīgā tika “piemirstas” (uzskatītas par zudušām) un vienīgi 2007. gadā “piemirstā kolekcija” kā Kuldīgas novada muzeja krājuma daļa tika izpētīta, restaurēta un eksponēta vairākās izstādēs Rīgā un Kuldīgā.

Muzeja mākslas kolekcijas daļu veido ap 110 skulptūrām. Muzejs lepojas ar mākslinieka Indriķa Zeberiņa tēlniecības darbu paraugiem (akmenī kalto “Meitas portretu” un kokgriezuma tehnikā veidoto pašportretu “Jāņu tēvs”), kā arī novadnieces, Kuldīgas goda pilsones Līvijas Rezevskas darbiem. Lai gan muzeja skulptūru apakškolekcijā iekļauti daudzi novadam nozīmīgi priekšmeti, gandrīz pusi no kolekcijas sastāda Padomju varas gados muzejā ienākuši darbi, kuriem nav tiešas saiknes ar Kuldīgas novadu, taču tiem ir būtiska loma laikmeta raksturošanā.

Nozīmīgu kolekcijas daļu veido lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmeti, to skaitā keramika, pinumi un tekstīlijas. Darbu autori lielākoties ir Kuldīgā un novadā dzimušie un dzīvojošie mākslinieki. Piemēram, muzejā plaši pārstāvēti ir keramiķu Mirdzas Dreimanes (1922–2002) un Annas Grīnbergas (dz. 1929) darbi. Muzejs lepojas ar izcila mākslinieka Anša Cīruļa (1882–1942) veidotām astoņām vāzēm. Līdzās keramikai krājumā plaši pārstāvēti tautas lietišķās mākslas studijas “Ķocis” (pinumi) un “Varavīksne” (tekstīlijas) dalībnieku darbi.

Mākslas kolekcija tiek pastāvīgi papildināta. Pēdējo gadu jaunieguvumu lielāko daļu veido gleznu dāvinājumi muzeja krājumam.




Spēļu kāršu kolekcija


1999. gadā kolekciju Kuldīgas pilsētai uzdāvināja kolekcionārs Jānis Mētra. Kolekcijā kārtis ir vairāk nekā no 32 pasaules valstīm. Kolekcijas nozīmīgāko daļu veido Latvijas kārtis, tajā skaitā Kuldīgas kārtis. Pasaules kārtīs pirmajā vietā ir pašas izplatītākās – klasiskās kārtis, kas veidotas pēc sākotnējā angļu parauga un Čehijā izdotās reklāmkārtis, kas šo zīmējumu asprātīgi parodē. Kolekcijā ietverti arī visu četru kāršu tipu paraugi: gan spāņu – itāļu tipa kārtis (no Spānijas, Horvātijas, Itālijas), gan vācu tipa kārtis (no Čehijas, Ungārijas), gan šveiciešu tipa kārtis (no Šveices), kā arī parastās franču tipa kārtis, kas izgatavotas dažādās valstīs. Savdabīgas ir tūristiem domātās Īrijas ainavu kārtis un kārtis ar vēsturiskām personām – Austroungārijas monarhiem, Francijas karaļiem, ASV prezidentiem utt. Pasaules kāršu grupā ietilpst arī Turcijā izlaistās pasjansa izmēra kārtis ar nāriņām un bruņiniekiem.

Vācu grupas kārtīs bez tradicionālajām standarta kārtīm ietilpst vairākas citas vācu tipa kārtis, populāru operu tēli bildēs, harmonisks zvēru kāršu salikums un šaržēti vācu politiķi.

Krievu kāršu grupā iekļauti daudzi unikāli izdevumi, kurus kolekcionārs Jānis Mētra savācis gandrīz 40 gadu garumā. Šajā grupā ir gan kolekcijas vecākās kārtis – Krievijā izdotās Trapola spēles vācu tipa kārtis (1863. gadā), gan 1930. gados drukātās antireliģiskās kārtis, gan antifašistisko kāršu klišejas, kuras kolekcionārs ieguvis, 1989. gadā apmeklējot toreizējo Ļeņingradas spēļu kāršu fabriku.

Skandināvu kāršu grupā pats vērtīgākais eksponāts ir Dānijas karalienes Margretes II pašrocīgi zīmētās kārtis. Tās kolekcionāram dāvinājusi Dānijas kultūras institūta direktore Rikke Helms kundze. Kolekciju kuplina arī dažādas Zviedrijas kārtis, bet datortehnikas sasniegumi spēļu kāršu pasaulē vērojami dāņu „Aģentu dienesta” kārtīs.

Baltijas kāršu grupā ietilpst visas Latvijā izlaistās kārtis, kā arī daži lietuviešu un igauņu paraugi šajā jomā. Par kolekcijas lepnumu uzskatāmas Kuldīgas kārtis, kuru izdošanu veicināja pats kolekcionārs Jānis Mētra.

Vēl nerealizēto ideju grupā apskatāmi vairāki Jāņa Mētras projekti, kas foto variantā sagatavoti parasto kāršu formā. Savukārt zīlēšanas kāršu grupā iekļauti vairāki izplatītāko zīlēšanas kāršu paveidi. Kolekcijā ir arī dažādu valstu kārtis bērniem un ķīniešu hieroglifu mācību kārtis.




Jauno un jaunāko laiku lietisko priekšmetu kolekcija


Kolekcija sniedz ieskatu novada vēsturē no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kolekcijā ietilpst darbarīki, sadzīves priekšmeti, ieroči, mūzikas instrumenti, amatu piederumi, kulta priekšmeti, apģērbs un tā piederumi, interjera un eksterjera elementi u. c. Nozīmīgas kolekcijas daļas ir pulksteņu, apgaismes ķermeņu, Kuldīgas pilsētas būvdetaļu, Kuldīgas amatniecības cunfšu priekšmetu un citas apakškolekcijas. Muzejs var lepoties, ka krājumā ir Kuldīgas amatniecības cunfšu priekšmeti: lādes, karogi, kausi, tabakas šķīvji, piekariņi. Krājumā glabājas 10 amatu lādes (19. gs.), 2 alvas tabakas šķīvji, 25 kannas, kausi, pokāli (arī piemiņas kausi), 14 amata kausi no 19. gs. Liels skaits ir amatu kausu piekariņu (95).

Krājumā glabājas arī atsevišķas unikālas Kuldīgas pilsētas būvdetaļas – vējrādītāji, durvju vērtnes, eņģes, rokturi, notekcaurule, krāsns podiņi, ķieģeļi u. c. Vieni no ievērojamākajiem priekšmetiem muzeja krājumā ir vējrādītājs no vecākās koka ēkas Kuldīgā, Baznīcas ielā 7.

Kolekcijā ir liels daudzums krāsns podiņu, tomēr lielākā daļa ir lauskas un atlūzas. Uz lielākiem un mazākiem fragmentiem redzami arī grezni ģērbtas figūras, medību skati, ģerboņi, iniciāļi, skaitļi, dažādi augi un dzīvnieki, ornamenti, vairāku krāsu un toņu spožas glazūras. Kolekcija datējama no 16. gs. otrās trešdaļas (renesanse), kad Latvijā un arī Kuldīgā strauji izplatās podiņu krāšņu būvniecība līdz 18. gs. sākumam (agrais baroks).

Pie šīs kolekciju grupas pieder arī pulksteņi. Krājumā glabājas 75 dažādu veidu pulksteņi: stāvpulksteņi, sienas, galda, kamīna, kabatas un rokas pulksteņi, kā arī 28 pulksteņu detaļas. Senākie pulksteņi ir saules pulksteņi. Muzejs var lepoties ar diviem šādiem pulksteņiem. Viens ir horizontālais saules pulkstenis, kurš veidots no kvadrātveida kaļķakmens plāksnes ar saglabājušos misiņa gnomonu, izgatavots 1837. gadā. Otrs – ekvatoriālais saules pulkstenis ar nošķeltu kaļķakmens plātni, ar saglabājušos gnomona pamatni, izgatavots 1702. gadā (domājams Kuldīgā). Kuldīgas rātsnama stāvpulkstenis (angļu tipa, gatavots 18. gs. beigās) šobrīd atrodas Kuldīgas novada Domē.




Numismātikas kolekcija


Kolekcijas nozīmīgāko daļu veido monētas un naudas zīmes, kas bijušas apgrozībā Latvijas teritorijā. Kolekciju papildina ārzemju monētas, kuras krājumā nonākušas kā ceļotāju dāvinājumi. Senākā monēta muzeja krājumā ir Skrundas novadā atrastais 1.–4. gadsimta romiešu sestercijs. Jaunākie priekšmeti raksturo monetāro sistēmu mūsdienās. Plaši pārstāvētas ir Livonijas laika monētas. Krājumā glabājas arī atsevišķi Kurzemes un Zemgales hercogistes graši, šiliņi un dālderis, liels skaits cariskās Krievijas, kā arī 20. gadsimta monētu. Kolekcijā ir trīs vērtīgi monētu depozīti – 9. gs. beigu – 10. gs. arābu dirhēmu, 14. gs. beigu – 15. gs. sākuma ārtigu un feniņu un 17. gs. šiliņu depozīts. Senākās naudaszīmes kolekcijā tiek datētas ar 19. gadsimta beigām.




Sfragistikas kolekcija


Kolekciju veido apriņķa tiesas, pagasta valžu un tiesu spiedogi, padomju laika uzņēmumu, rajona partijas komitejas, Kuldīgas rajona un pilsētas izpildu komiteju, ciema padomju u. c. spiedogi, kā arī zīmogu paraugi. Vieni no ievērojamākajiem priekšmetiem ir Kuldīgas pilsētas mazais spiedogs un Kuldīgas pilsētas birģermeistara spiedogs (1764. gads).




Kolekcija „Ievērojami novada cilvēki”


Kolekciju sāka veidot 20. gs. 70. gados, kad bijušajā KNM filiālē „Sauleskalni” tika izveidota ekspozīcija par novadā dzimušajiem kultūras darbiniekiem. Lai izveidotu saturīgu ekspozīciju, bija nepieciešams savākt iespējami plašu materiālu kopumu par kultūras darbiniekiem. Muzeja direktore Skaidrīte Cīce un speciālists Visvaldis Cīcis izveidoja saraksti ar šiem cilvēkiem, kuri sūtīja muzejam materiālus un fotogrāfijas par sevi. Uz savākto materiālu bāzes izveidojās kolekcija, kura vēlāk tika papildināta ar materiāliem par sabiedriskajiem darbiniekiem, kā arī novada ievērojamiem cilvēkiem trimdā un teologiem.





KONTAKTI

INFO.MUZEJS@KULDIGA.LV

TĀLR. 22015462
APMEKLĒTĀJU CENTRS

ADRESE

Kuldīgas novada muzejs

Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301

Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļa

Dzirnavu iela 5, Kuldīga, LV-3301

logo web.png

© 2021 KNM