Barikāžu laiks

Izzini barikāžu laika notikumus!

Izlasi bilžu stāstu "Barikāžu laiks" un pēc tam pārbaudi savas zināšanas, izpildot testu!

Testa jautājumi pieejami šeit:

 

BARIKĀDES RĪGĀ

Pirms 30 gadiem Rīgā sākās barikāžu laiks. Neatkarības pretinieki negribēja samierināties ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, 1991. gada janvārī PSRS sāka uzbrukumu neatkarības piekritējiem Lietuvā un Latvijā. 

 

Situācija saasinājās līdz ar 13. janvāra notikumiem Viļņā, kad padomju armija ar spēku vērsās pret civiliedzīvotājiem. Sadursmēs Lietuvas galvaspilsētā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāki simti iedzīvotāju. Bija skaidrs, ka līdzīgi notikumi varētu sākties arī Rīgā, lai paustu atbalstu Lietuvai un protestētu pret PSRS agresiju, 13. janvārī Rīgas ielās izgāja ap pusmiljons cilvēku. 

Dainis Īvāns ar radio starpniecību aicināja doties sargāt svarīgus objektus. Iedzīvotāji sāka veidot barikādes. Latvijas Republikas Ministru padome deva rīkojumu ievest Rīgā smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, lai bloķētu pieeju nozīmīgiem objektiem. Latvijas Tautas frontes izvēlētā stratēģija bija nevardarbīga pretošanās. Iedzīvotāju gatavība aizstāvēt neatkarību pat ar kailām rokām pievērsa rietumvalstu uzmanību situācijai Latvijā un ļāva izvairīties no līdzīgām neatkarības pretinieku militārām akcijām kā Viļņā.

Ap valstiski svarīgiem objektiem operatīvi tika izveidotas barikādes, ko apsargāja neapbruņoti civiliedzīvotāji. Barikāžu izveidošanā iesaistījās iedzīvotāji no visas Latvijas, lauku reģionu pārstāvji ieradās ar smago lauksaimniecības, mežizstrādes u.c. tehniku.

 

Tika organizētas dalībnieku dežūras. Brīvprātīgie piegādāja pārtiku, bija sagatavoti medicīniskās palīdzības sniegšanas punkti. Barikādēs tiešā veidā piedalījās aptuveni 40 000 – 50 000 cilvēku, netiešā veidā dažādos mītiņos – vairāki simti tūkstošu iedzīvotāju.

1991. gada barikādes notika no 13. līdz 27. janvārim.

15. janvārī Rīgā notika nesankcionēts Interfrontes mītiņš, kurā tika izvirzīta prasība atkāpties Ivara Godmaņa vadītajai valdībai. Mītiņa organizētāji uzskatīja 1990. gada 4. maija deklarāciju par spēkā neesošu un iestājās par to, ka Padomju Latvijai ir jāpaliek atjaunotās PSRS sastāvā. 

 

Mītiņā piedalījās ap 10 000 cilvēku. Barikāžu aizstāvji gaidīja Interfrontes mītiņa dalībnieku gājienu uz Rīgas centru, kas nenotika, bet no Padomju Armijas helikopteriem tika kaisītas Interfrontes skrejlapas.

Barikāžu laikā visi cilvēki bija ļoti draudzīgi un sirsnīgi, viens otru atbalstīja un sniedza cits citam palīdzību. Kā atceras kuldīdzniece Lorita Dermane: “Saprotu, ka tādas emocijas, tāda kopības sajūta vairs dzīvē nekad nebūs.”

1991. gada janvāra barikāžu laikā Doma baznīca kļuva par barikāžu dalībnieku galveno pulcēšanās vietu, kur cilvēki atguva spēkus un saņēma medicīnisko palīdzību. Vecrīgas kafejnīcās un veikalos ierīkoja atpūtas vietas barikāžu aizstāvjiem, lai tie varētu sasildīties un paēst. Bija pat gadījumi, kad Rīgas iedzīvotāji aicināja aizstāvjus savās mājās atpūsties un izgulēties.

Rakstniece, 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes locekle Marina Kosteņecka saka:

“Tie, kas uz barikādēm pavadīja savus tēvus, vīrus un dēlus, nezinot, vai viņi atgriezīsies; tie, kas palika mājās kopt lopus un uzturēt saimniecību, kamēr citi piederīgie devās uz Rīgu; tie, kas viņiem gādāja ēdienu un dzērienu; tie, kas nevarēja ierasties, bet dzīvoja līdzi – tie visi bija barikāžu dalībnieki.” [1]

Latvijā situācijas saasināšanās savu augstāko punktu sasniedza 14.–20. janvārī, kad notika periodiski PSRS specvienību kaujinieku uzbrukumi Latvijas varas iestādēm. Šajos uzbrukumos gāja bojā dienesta pienākumus pildošie darbinieki un civiliedzīvotāji. OMON vairākkārt uzbruka barikāžu aizstāvjiem un dažādiem objektiem. Nozīmīgākais bija OMON uzbrukums Iekšlietu ministrijai un tās ieņemšana 20. janvārī. Uzbrukuma laikā nogalināja 5 un ievainoja 11 cilvēkus.

1991. gada barikāžu notikumi ir viens no Latvijas neatkarības atgūšanas simboliem. Pēc neatkarības atjaunošanas joprojām tiek rīkoti plaši barikāžu piemiņas pasākumi. Barikāžu dalībniekiem tika piešķirtas barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes. [2]

BARIKĀDES KULDĪGĀ

Barikādes Kuldīgā cēla ap raidstaciju un pastu, tāpat daudzi pilsētnieki tolaik devās celt barikādes Rīgā. Aizstāvji šos objektus apjoza ar lieljaudas tehniku un betona bluķiem. Latvijas radio Kurzemes korespondente Silva Bendrāte bija atbildīga par to, lai tad, ja Latvijas radio balss Rīgā apklustu, Kuldīgā veidotu neatkarīgu raidstaciju, kuras raidījumi būtu dzirdami arī Zviedrijā. No Kuldīgas gatavojās raidīt četrās valodās iepriekš sagatavotu ierakstu, pēc tam, kad ēterā būtu izskanējusi norunātā parole.

Barikādes Liepājas ielā

Barikādes pie raidstacijas

PASKAIDROJUMI:

1. Latvijas Tautas fronte (LTF) – Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija, kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. 

2. OMON –  īpašu uzdevumu milicijas vienība (kr. Отряд Милиции Особого Назначения). Šādas tika izveidotas visā PSRS teritorijā un to galvenais uzdevums bija cīnīties pret organizēto noziedzību.

3.  Interfronte –  LPSR Darbaļaužu internacionālā fronte. Tā bija opozīcija Latvijas Tautas frontei.

4. Dainis Īvāns – Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs (1988–1990), atmodas laika līderis, publicists.

 

[1] https://lvportals.lv/norises/242982-tas-1991-gada-barikazu-gaisas-naktis-2012

[2] https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/barikades.pdf

KONTAKTI

INFO.MUZEJS@KULDIGA.LV

TĀLR. 22015462
APMEKLĒTĀJU CENTRS

ADRESE

Kuldīgas novada muzejs

Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301

Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļa

Dzirnavu iela 5, Kuldīga, LV-3301

© 2019 KNM