Kuldīgas ģerboņa vēsture

15.04.2019.

If you want to read this text in English click here!

Līdz 15. septembrim izstādē "Nianses un silueti" būs iespējams aplūkot sešus Rolfa Vitala pārzīmētos Kuldīgas ģerboņus, kas attēlo tā variācijas dažādos gadsimtos. Izlasi šo rakstu un iepazīsties ar Kuldīgas ģerboņa vēsturi un Svētās Katrīnas leģendu!

Kuldīgas novada ģerbonis ir veidots pēc Livonijas un Kurzemes un Zemgales hercogistes laika sfragistikas (vēstures palīgdisciplīna, kas pēta zīmogus) materiāla paraugiem.

14. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Gosvins fon Herike noteica Kuldīgas pilsētas robežas, un tolaik tika izvēlēts pilsētas ģerbonis. Tā centrā novietoja katoļu svēto – Aleksandrijas Katrīnu, kura vienā rokā turēja moku ratu ar sešiem spieķiem, bet otrā – zobenu. Par Sv. Katrīnu un viņas izcelsmi vēstures avotos ir dažādas versijas. Izplatītākais ir stāsts par Katrīnu no Aleksandrijas, kura bijusi izglītota un skaista. Meitene dzimusi pagānu ģimenē, taču pusaudžu gados kristīta. Neilgi pēc kristībām viņai vīzijā parādījusies Marija un piedāvājusi laulības ar kādu no svētajiem, taču Katrīna viņai atteica, jo uzskatīja, ka tie nav viņas rokas cienīgi. Pēc atraidījuma pats Kristus ieradies pie viņas un lūdzis, lai jaunava kļūst par viņa sievu. Drīz pēc tam viņu sācis meklēt Romas imperators Maksimiāns. Arī par šo stāsta daļu ir vairākas versijas – viena, ka Katrīnu noskatījis pats imperators Maksimiāns, bet cita, ka tas bijis viņa dēls Maksentijs. Katrīna izvēlējās palikt uzticīga Kristum un atteica imperatoram laulību piedāvājumu. Lai atdarītu par atraidījumu, Maksimiāns viņai lika doties pie 15 filozofiem, kuri mēģināja viņu pārliecināt atteikties no kristīgās ticības un pievērsties Romas dieviem. Labi izglītotā sieviete prata atbildēt filozofiem, novedot viņus uz šaubu ceļa. Redzot, ka mērķis netika panākts, Maksimiāns Katrīnu ielika cietumā, bet tur viņa turpināja diskusiju ar pagānu filozofiem un pievērsa tos kristietībai, tajā skaitā imperatora sievu, kura bijusi sardzes kapteine. Imperators tā saniknojās, ka lika savu sievu un visus filozofus sadedzināt. Vēlāk kāds no imperatora padotajiem ieteica Katrīnas nogalināšanai izmantot īpašu mocīšanas metodi – izgatavot moku ierīci ar ratu, kuram piestiprināti asmeņi. Ierīce tika izgatavota, taču, lai novērstu Katrīnas spīdzināšanu, eņģeļi sūtīja vētru un akmeņu lietu no debesīm, kas ierīci iznīcināja. Galu galā Katrīnu sodīja ar nāvi – viņai nocirta galvu, līdzīgi kā mocekļiem pirms viņas. Katrīnas pēdējie vārdi bija, ka Dievs palīdzēs ikvienam, kurš savās lūgšanās viņu pieminēs un lūgs palīdzību.[1]

14. gs. ziloņkaula grebums, kurā attēlota Katrīnas sodīšana

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Katrīna tika nogalināta 305. gadā. Mocekļa nāvē bojā gājušo Katrīnu no Aleksandrijas katoļu baznīca iecēla svēto kārtā. Kristīgās mākslas darbos viņu var pazīt pēc zobena, moku rata un mocekles kroņa. Domājams, ka netālu no Kuldīgas vācu ordeņa pils celtās baznīcas nosaukums un cieņas pilnā attieksme pret Sv. Katrīnas leģendu atspoguļo viduslaiku Kuldīgas godinātās katoļu svētās kultu, kurš bija iesakņojies tik spēcīgi, ka pat protestantiskās Kurzemes hercogistes laikā teologi uzskatīja par iespējamu ar to samierināties, nevis apkarot.[2]

Kuldīdznieki Katrīnai ir piedēvējuši savu leģendu, arī par šo ir dažādās versijas. Viena no tām, ka ģerbonī ir attēlota sieviete ar vērpšanas ratiņu. Viņa bijusi ļoti ticīga un svēta. Visu ar vērpšanu nopelnīto sieviete ziedojusi Katrīnas baznīcas celšanai, tāpēc arī baznīcas sienā ir šī ģerboņa veidojums.[3]

Katrīna savu simbolisma nozīmi Kuldīgā ir saglabājusi cauri laikiem un dažādās variācijās. 17. un 18. gs. ar spiedogu, kurā redzams tikai Katrīnas moku rats, savus izstrādājumus apzīmogoja Kuldīgas pilsētas sudrabkaļi. Šāds mazais 17. gs. spiedogs ar ratu un Kuldīgas pilsētas birģermeistara Betichera zīmogs no 1764. g. ar uzrakstu “Goldingensis Sigillum civitatis” glabājas Kuldīgas novada muzejā.

Ģerbonis ar Katrīnas simboliku pastāvēja arī pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai. 1846. gadā, kad Kurzeme atradās Krievijas impērijas sastāvā, ar speciālu ukazu (monarha rīkojums) tika apstiprināts tās ģerbonis, kura centrā atradās Sv. Katrīna.

Izveidojoties neatkarīgai Latvijas valstij, aizvien vairāk pilsētu un rajonu izstrādāja savus ģerboņus. 1923. gada 19. jūnijā Latvijas Heraldiskajā komitejā tika spriests par Kuldīgas ģerboni. Pirmais ierosinājums bija ģerbonī atstāt tikai ratu, nākamajās sēdēs tika izskatīts Kuldīgas valdes priekšlikums ievietot ģerbonī sievieti ar sedzeni, tā izmantojot seno heraldisko simbolu. Savukārt 1925. gada 31. oktobrī tika apstiprināts jauns ģerbonis – zils lauks, kas šķērsām sadalīts ar viļņotu sudraba līniju, un divas sudrabotas zivis. 1937. gada pavasarī Heraldiskā komiteja, strādājot pie Latvijas Republikas jauno pilsētu un apriņķu ģerboņiem, atgriezās pie Kuldīgas simbolu jautājuma. Ģerboņa zīmējumu izstrādāja Kārlis Krauze, daudzu Latvijas Republikas naudaszīmju, pastmarku  un Latvijas pašvaldību ģerboņu autors. Ģerboņa tapšanas process bija līdzīgs daudzu citu Latvijas heraldisko simbolu izstrādei – skices zīmējums, tā apspriešana, tad zīmējuma krāsas un tuša. Darba gaitā ģerbonis pamazām atbrīvojās no heraldiski nevajadzīgiem sīkumiem – zaļā pamata un sudraba puķītēm pie figūras kājām, zīmējuma viendabības labā zelta kronis tika nomainīts pret sudraba.[4] 1938. gada 21. oktobrī ar Valsts prezidenta lēmumu tika apstiprināts Kuldīgas heraldiskais simbols – Svētā Katrīna, bet Kuldīgas apriņķim – ģerbonis ar zivīm.

Vēlāk, okupācijas laikā, 1969. gadā padomju varas iestādes nolēma mainīt pilsētas simboliku. Savukārt 1990. gadā Sv. Katrīna atgriezās Kuldīgas ģerbonī – ģerboņa vairoga sarkanajā laukā izvietots sudraba Sv. Katrīnas tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanu krellēm jeb rožukroni labajā rokā un zobenu – kreisajā rokā. 2010. gada 19. janvārī uz pilsētas ģerboņa bāzes tika izveidots Kuldīgas novada ģerbonis. Sarkanā laukā uz ģerboņa izvietota Sv. Katrīna – sudraba jaunava ar kroni galvā. Labajā rokā viņa tur tādu pašu ratu kā pilsētas ģerbonim ar tam piekārtu krustiņu, kreisajā – lejupvērstu zobenu. Ģerboņa sarkanajam laukam visapkārt redzama izrobota šaurapmale sudraba krāsā.[5]



[1] http://imaginemdei.blogspot.com/2016/11/saint-catherine-of-alexandria.html [skatīts 22.03.2019.]

[2] J. Krastiņš, KULDĪGA arhitektūra un pilsētbūvniecība, Jelgavas tipogrāfija, 2013., 273.-275. lpp.

[3] J.Rumba, Kuldīgas pilsētas ģerboņi, Padomju dzimtene, 1970, 13. aprīlis, Nr. 69.

[4] Svētās Katrīnas aizgādībā, Kurzemnieks, 1991, 7. septembris.

[5] https://kuldiga.lv/kuldiga/simboli [skatīts 22.02.2019]

 


ENG

The coat of arms of Kuldīga municipality is designed according to sigillography (auxiliary science of history studying seals) samples dating back to the time of Livonia and Duchy of Courland and Semigallia.

In the middle of the 14th century the Livonian Master Goswin von Hercke defined the borders of Kuldīga town, and, consequently, its coat of arms was chosen. In the centre one placed a Catholic saint, Catherine of Alexandria who was holding a rack with six spokes in one hand and a sword, in the other. Historical sources contain several versions about St.Catherine and her origins. The most popular one is a story about a Catherine from Alexandria who was educated and beautiful. The girl was born in a pagan family, yet was baptised in adolescent years. Soon after baptism she had a vision of Mary appearing and offering to marry a saint, but Catherine refused, believing none of them deserved her hand. After refusal the very Christ visited her and asked to marry him. Soon thereafter she started to be sought by the very Roman emperor Maximian. This part has several versions, too: one goes that the very emperor had put an eye upon the girl, the other, that it was his son Maxentius. Catherine chose to stay faithful to Christ and refused the emperor’s marriage proposal. In order to revenge for the refusal, Maximian ordered her to visit 15 philosophers who tried to convince her to renounce the Christian faith and turn to Roman gods. The well-educated woman was good in responding to philosophers, leading them to a path of doubt. Seeing that his aim was not reached, Maximian put Catherine into prison, and there she continued discussions with pagan philosophers and turned them to Christianity, including the emperor’s wife who was the captain of guards. The emperor went so mad that he ordered her wife and all the philosophers to be burned. Later one of the emperor’s subordinates suggested using a special torture device, a rack with blades, for killing Catherine. The device was made, but in order to prevent Catherine’s torturing, angels sent a storm and rain of stones from heavens that destroyed the device. In the end, Catherine was executed by cutting off her head, like it had been with previous martyrs. Catherine’s last words were that God would help anyone who would mention her in prayers and ask for help.[1]

14th century ivory carving depicting Catherine’s execution

Traditionally, it is believed that Catherine was killed in 305. The Catholic church beautified Catherine from Alexandria who had died martyr. In Christian art St.Catherine may be recognised by the sword, rack and martyr’s crown. It is likely that the name of the church built near the German order castle in Kuldīga and the respectful attitude towards the legend of St.Catherine reflects the cult of the Catholic saint venerated in medieval Kuldīga, enrooted so deeply that even at the time of the protestant-minded Courland duchy theologians considered it possible to accept and not fight it.[2]

Kuldīga dwellers have several local versions of the legend about Catherine. One of them goes that the coat of arms depicts a woman with a spinning wheel. She is said to have been very pious and holy and to have dedicated everything she earned for building the church of Catherine, therefore its wall contains the depiction of the coat of arms.[3]

Catherine has retained her symbolic significance in Kuldīga in several variations through centuries. In the 17th and 18th centuries silversmiths of Kuldīga town labelled their produce with a seal depicting only Catherine’s rack. The small 17th century seal with a rack and the seal of Kuldīga mayor Beticher from 1764 with an inscription Goldingensis Sigillum civitatis are kept in Kuldīga municipal museum.

The coat of arms with Catherine’s symbols existed also after the Duchy of Courland and Semigallia was incorporated in the Russian empire. In 1846 when Courland was part of the Russian empire, its coat of arms, with St.Catherine in the centre, was confirmed by a special ukaz, an order of the monarch.

After an independent state of Latvia was established, an increasing number of towns and districts developed their coats of arms. On 19 June 1923 the Heraldry Committee of Latvia was discussing the coat of arms of Kuldīga. The first proposal was to leave only the rack, while in the next meetings members were reviewing the proposal of Kuldīga Board to insert a woman with a shoulder shawl thus keeping the old heraldic symbol. On 31 October 1925 a new coat of arms was confirmed: blue field divided crosswise with a waved silver line, and two silvery fish. In spring 1937 the Heraldry Committee was working at the coats of arms of new towns and parishes of the Republic of Latvia, and, within this process, returned to the issue of Kuldīga symbols. The sketch for the town’s coat of arms was made by Kārlis Krauze, author of many banknotes, stamps and coats of arms of Latvian local governments. The process of the making of coat of arms reminded the work at many other heraldic symbols of Latvia: sketch drawing, its discussion, drawing’s colours and ink. In the course of work the coat of arms gradually got rid of unnecessary heraldic trivia such as the green base and silver flowers at the figure’s feet, and, for the sake of the drawing’s homogeneity, the golden crown was replaced by a silver one.[4]

On 21 October 1938, with the decision of the President of the State, the heraldic symbol of Kuldīga, St.Catherine, and the coat of arms with fish for Kuldīga parish were confirmed.

Later during occupation, in 1969, soviet authorities decided to change the town’s symbols. However, in 1990, St. Catherine returned to the coat of arms of Kuldīga: in the red field of the coat of arm’s escutcheon there is the silver figure of St.Catherine with a martyr’s crown on her head, a stylised rack and rosary in the right hand and a sword in the left hand. On 19 January, 2010 the coat of arms of Kuldīga municipality was created on the basis of the town’s coat of arms. On the coat of arm’s red field there is St.Catherine, the Silver Virgin, with a crown on her head. In the right hand she holds the same rack as in the town’s coat-of arms, with a small pendent cross, while in the left hand, a sword turned downwards. The coat of arms’ red field is lined by a narrow silver margin.[5]



[1] http://imaginemdei.blogspot.com/2016/11/saint-catherine-of-alexandria.html [viewed on 22-03-2019]

[2] J. Krastiņš, KULDĪGA arhitektūra un pilsētbūvniecība (KULDĪGA Architecture and Urban Development), Jelgavas tipogrāfija, 2013., pp. 273-275

[3] J.Rumba, Kuldīgas pilsētas ģerboņi (Coats of Arms of Kuldīga Town), Padomju dzimtene, 13 April 1970, No. 69.

[4] Svētās Katrīnas aizgādībā (Under Protection of St.Catherine), Kurzemnieks, 7 September 1991

[5] https://kuldiga.lv/kuldiga/simboli [viewed on 22-02-2019]

 

© Kuldīgas novada muzejs / 2017