Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis Kuldīgā

25.03.2019.

Pieminot 1949. gada represijās cietušos, 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, pie piemiņas akmens Pētera ielā notika atceres brīdis.

Klātesošos uzrunāja Kuldīgas novada politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Uldis Jumiķis, atgādinot, ka ir jāglabā atmiņas nākamajām paaudzēm, jo to, kuri piedzīvojuši izsūtīšanu, paliek arvien mazāk. Savā uzrunā viņš pieminēja mūžībā aizgājušo Cecīliju Kindu, kura bija ilggadēja biedrības vadītāja un kopā ar domubiedriem pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nodibināja Kuldīgas novada politiski represēto biedrību.

Izceļot to, ka vienubrīd lija lietus un no debesīm bira krusas graudi, Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga uzsvēra, ka mums ir jāturpina stāvēt zem viena lietussarga ar Eiropas Savienību, lai vēsture neatkārtotos. Viņas izteikto domu papildināja Kuldīgas novada Domes priekšsēdētājas vietnieks Viktors Gotfridsons, norādot, ka ir jāturpina strādāt, darot visu, kas vien iespējams, lai latviešu tautai nekad vairs netiktu nodarīts pāri.

Kuldīgas novada muzeja vadītājs Eduards Dambergs aicināja klātesošos stāstīt radiniekiem savas atmiņas par tolaik piedzīvoto un nodot latviešu tautas vērtības nākamajām paaudzēm, lai tās mūžam saglabājas. Pasākumu bagātināja muzeja darbinieces Lienes Blūmas deklamētās dzejas rindas.

Kuldīgas Sv. Annas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics uzsvēra, ka represijās cietušie bijuši padomju režīma upuri, un aicināja ikvienu savā sirdī atrast vietu piedošanai un atteikties no naida. Piemiņas brīdi noslēdzot, klātesošie kopā ar mācītāju vienojās kopīgā lūgšanā. Pēc tam Kuldīgas novada politiski represēto biedrības biedri devās uz Kuldīgas novada muzeju, lai pie kafijas tases dalītos savās atmiņās par pārdzīvoto.

Šogad aprit 70 gadi kopš viena no traģiskākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kad 1949. gada 25. martā uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Aptuveni 2500 Kuldīgas apriņķa ļaužu tika aizvesti no savām mājām.

FOTO GALERIJA

© Kuldīgas novada muzejs / 2017