Izstāde “Telefons Kurzemē. No koka līdz bakelītam”

Līdz 23. oktobrim Kuldīgas novada muzejā skatāma izstāde “Telefons Kurzemē. No koka līdz bakelītam”, kas stāsta par telefona tīkla attīstības pirmsākumiem Rietumlatvijā. Izstādīta daļa no Valda Hofmarka privātkolekcijas.   

Kolekcija veidota 35 gadu garumā un kopumā sastāv no 140 telefona aparātiem, kā arī fotogrāfijām, kas apliecina telefona lietošanu Latvijā. Apkopota arī telefonijas nozares tehniskā literatūra. Kolekcijas autors kopš 1999. gada ir Zviedrijas Telefonu kolekcionāru biedrības (Sveriges Telehistoriska Samlar Förening, STSF) biedrs.

Telefona lietošana Kurzemē aizsākās 1886. gadā Liepājā, kur darbu sāka publiskās lietošanas telefonu tīkls. Telefoni bija koka korpusā un bija galvenokārt novietoti pie sienas, lai nodrošinātu maksimālu pieeju lietotājiem. Publiskās lietošanas telefona tīkli citās Kurzemes pilsētās sākās divdesmitā gadsimta pirmās desmitgades vidū.

Bez publiskajiem telefonu tīkliem pastāvēja arī privātās lietošanas telefona tīkli. Kurzemes teritorijā, sākot ar 1900. gadu, darbojās Rietumkurzemes telefonu sabiedrība, kuras dalībnieki bija turīgi cilvēki, kuri par saviem līdzekļiem izveidoja telefona tīklu savām privātajām vajadzībām.

Sākot ar 1925. gadu, lietotie telefoni ir veidoti metāla korpusā, bet trīsdesmito gadu otrajā pusē telefona aparātu izgatavošanā sāka lietot pirmo sintētisko polimēru – bakelītu, kam vajadzēja samazināt ražošanas izmaksas.

Izstādē redzami sienas un galda telefona aparāti, kādi lietoti Latvijas teritorijā, tajā skaitā Kurzemē, laika posmā aptuveni no 1895. gada līdz Otrā pasaules kara beigām.

*”Zvanam atskanot, izsauktajam abonentam jāizceļ klausāmais stobriņš un jāatsaucas ar sava tālruņa numuru. Nekādā ziņā nav pielaižama atsaukšanās ar “Jā!”, “Hallo!”, “Klausos!” vai citiem vārdiem, kas kavē laiku un rada pārpratumus.” 1939. g. Latvijas telefona abonentu saraksts.

Valda Hofmarka pētnieciskais darbs "Telefons Kurzemē no koka līdz bakelītam": /files/files/P%C4%93t%C4%ABjums%20Kuld%C4%ABga%20gala.pdf

© Kuldīgas novada muzejs / 2017