KONTAKTI

INFO.MUZEJS@KULDIGA.LV

+371 633 50179
APMEKLĒTĀJU CENTRS

ADRESE

Kuldīgas novada muzejs

Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301

Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļa

Dzirnavu iela 5, Kuldīga, LV-3301

© 2019 KNM

herberts-stanguts-1.jpg

1923. gada 23. jūlijā Kuldīgā ir dzimis vēlāk Melburnā, Austrālijā labi pazīstams sabiedriskais darbinieks Herberts Stanguts. Viņa talants ilgus gadus priecēja klausītājus dažādās Austrālijas vietās, kur pulcējās latviešu sabiedrība.

Herberta Stanguta tēvs Ansis Stanguts bija Kuldīgā labi pazīstams būvniecības meistars un ilgus gadus bija Sv.Annas draudzes priekšnieks. Par labu sava aroda pildīšanu un nopelniem pilsētas sabiedriskajā dzīvē 1930. gados viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Savukārt māte Zelma vadīja mājsaimniecību, audzināja četrus bērnus, trīs meitas un dēlu Herbertu.

1930. gadā Herberts Stanguts sāka apmeklēt Otro pilsētas pamatskolu, kas atradās Ventspils un Smilšu ielas stūrī. Pirmā saskare ar mūziku un dziedāšanu Herbertam bija tad , kad sāka apmeklēt zēnu skolu, kurā strādāja ļoti enerģisks mūzikas skolotājs. Viņš skolā izveidoja zēnu kori, kuru apmācīja spēlējot vijoli. Spilgti atmiņā zēnam bija palikusi diena, kad zēnu koris dziedāja Sv.Annas baznīcas iesvētes dienā pēc baznīcas lielā remonta un tas tika pārraidīts radio.

1938. gadā Herberts Stanguts sāka apmeklēt ģimnāziju, kur atkal sāka dziedāt jauktajā korī. Beidzot ģimnāziju jauneklis gribēja turpināt mācības universitātē, bet vispirms 6-7 mēneši bija jānodien vācu darba dienestā. Tur gadījās sastapt kādu muzikālu jaunieti no Liepājas, kurš no dziedāt gribētājiem sastādīja dubultkvartetu. Taču pēc darba dienesta leģionā gan vairs nekāda dziedāšana nesanāca.

 

Pēc kara Herberts Stanguts atradās Dānijā bēgļu nometnē, arī tur vācās kopā dziedāt gribētāji un nodibināja dubultkvartetu, kas ar labiem panākumiem  noturējās līdz 1950. gadam, kad dziedātāji izceļoja uz citām valstīm. Herberts Stanguts ar sievu un diviem bērniem devās uz Austrāliju, kur ieradās 1950. gada novembrī. Darba spējīgie tika norīkoti dažādos valdības darbos, bet sievietēm ar bērniem bija jāpaliek emigrantu nometnē. Tikai vairāk kā pēc gada, kad bija iekrāta neliela nauda, ģimene kopā ar sievas vecākiem nopirka savu māju.

1962. gadā Herberts Stanguts sāka dziedāt Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas vīru dubultkvartetā „Kursa”. Speciālas muzikālas izglītības viņam nebija. Dziedāšanu bija apguvis pašmācības ceļā daudz trenējot balsi, ieklausoties diriģenta aizrādījumos un ieteikumos, kā arī klausoties slavenu dziedātāju ierakstus. Vēlāk Herberts Stanguts abi ar sievu dziedāja jauktajā ansamblī „Harmonija”, kuru vadīja Elfrīda Balode un ansamblis, orķestra pavadībā, izpildīja viņas sarakstītas un aranžētas dziesmas. Dziedot „Harmonijā” Herberts Stanguts izpildīja daudzus solo gabalus.

herberts-stanguts-2.JPG

Herberts Stanguts dzied Melburnas latviešu namā 1987. gada 22. novembrī. Pianiste Kristīne Mellēna

1980. gadā, kad saslima ansambļa „Kursa” vadītājs, ansamblis savu darbību  pārtrauca. Vēlāk, kad Juris Pomers atveseļojās, tika noorganizēta dziesmu vienība, kur viņš spēlēja akordeonu, Herberts Stanguts dziedāja tenoru un Ojārs Bernsons – baritonu. Šīs dziesmu vienības mērķis bija sniegt muzikālus priekšnesumus Melburnas veco ļaužu mītnē, kas tika dēvēts par Latviešu ciemu. Pēc laika šī dziesmu vienība tika nosaukta par „Melburnas prāģeriem”. Latviešu ciemā tika nodibināts jauktais koris, kurā dziedāja arī Herberts Stanguts un bieži vien izpildīja galvenā solista pienākumus. Tika tīkoti arī garīga rakstura koncerti latviešu Svētā Krusta baznīcā.

"Melburnas prāģeri" sarīkojumā Latviešu ciema zālē 1992. gadā. Pie klavierēm Linda Eimane

„Melburnas prāģeri” izdeva arī vairākas skaņu ierakstu kasetes un uzstājās ar vairākiem koncertiem latviešu centrā Adelaidē. Kad 1993. gadā aizsaulē aizgāja Juris Pomers, Herberts Stanguts un Ojārs Bernsons turpināja dziedāt duetā. Duets ar dziesmām kuplināja  dažādu organizāciju sarīkojumus un ar garīgiem dziedājumiem kuplināja  dievkalpojumus. Abi draugi un dueta dziesminieki bija stingri nolēmuši, kamēr vēl skanēs viņu balsis un būs klausītāji, viņi dziedās.

Kopā ar sievu 1998. gadā nosvinēja Zelta kāzas, kas bija liecība par to, ka pavadīti gan kopīgi prieka, gan kopīgi bēdu apvīti neizdzēšami piecdesmit gadi. Lielākā sāpe ģimenei bija meitas grūtā slimība un aiziešana aizsaulē, bet kopīgiem spēkiem Stangutu ģimene tika tam pāri. Herberta Stanguta devums Melburnas latviešu sabiedrībai ir nenovērtējams. Viņa balss kopā ar ansambli „Kursa” iemūžināta vairākās kasetēs, 3 lielajās skaņu platēs un vienā mazajā sakņu apsveikumu skaņu platē. Viņa mūža gājums nozīmīgs abiem dēliem un kuplajam mazbērnu pulciņam. Herberts Stanguts jau vairākus gadus atdusas Melburnas latviešu kapsētā.

Autore: Jolanta Mediņa

„Kurzemnieks”, 2014. gada 8. janvāris Nr. 3.