KONTAKTI

INFO.MUZEJS@KULDIGA.LV

+371 633 50179
APMEKLĒTĀJU CENTRS

ADRESE

Kuldīgas novada muzejs

Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301

Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļa

Dzirnavu iela 5, Kuldīga, LV-3301

© 2019 KNM

fridrihs-freibergs.jpg

Kuldīgas latviešu luterāņu draudzes ilggadējais mācītājs Fridrihs Freibergs dzimis 1833. gada 13. oktobrī Vārmes pagastā. Viņa tēvs Ansis Freibergs bija Vārmes pagasta skolas skolotājs. 1856. gadā viņš no skolas darba aizgāja un rentēja Vārmes muižas baronam fon der Osten – Zakenam piederošo pusmuižu pie Ēdoles.

 

Ansis Freibergs bija precējies ar Edi (Ernestīni) Kūlmani no Usmas pagasta „Amjūdu” mājām. Viņiem bija četri dēli un divas meitas, taču abas meitas Jūlija un Dore agri nomira. Vecākajam no dēliem Fricim (vēlāk sauktam par Fridrihu) sakarā ar tēva un barona vēlēšanos vajadzēja kļūt par tautskolas skolotāju un turpināt tēva darbu Vārmes skolā. Pabeidzis vietējo skolu viņš devās uz tikko atvērto Irlavas skolotāju semināru, kuru viņš pabeidza 17 gadu vecumā un skolotāja darbam bija par jaunu. Vārmes draudzes mācītājs Reihvalds ieteica Fridriham Freibergam iestāties Liepājas pilsētas skolā. Mācību laikā viņš dzīvoja pie Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas mācītāja Kīnica pansijā, kurš bija Vārmes mācītāja radinieks. Mācītāja Kīnice iespaidā Fridriham Freibergam radās doma kļūt par mācītāju.

Tajā laikā Liepājas pilsētas skolā mācījās un pie mācītāja Kīnica pansijā dzīvoja Krišjānis Valdemārs. Abi kopā mācības turpināja arī Tērbatas Universitātē. Tērbatā F.Freibergs bija K.Valdemāra dibinātās korporācijas „Fraternitas Academica” loceklis. Tomēr būdams draudzīgās attiecībās ar Valdemāru, distancējās no jaunlatviešu kustības. F.Freibergs Tērbatas Universitātē studēja teoloģiju. 1859. gadā viņš teoloģijas studijas beidza un nokārtoja Jelgavā konsistorijas eksāmenus. Kandidāta gadu F.Freibergs nokalpoja pie mācītāja Ubāna Ārlavā.

Tajā laikā Kurzemes draudzēs vakantas mācītāju vietas nebija, tad Fridrihs Freibergs vairāk kā gadu nostrādāja pie barona Heikinga Galtenē un pie barona Rennes Popragā par mājskolotāju. Tad viņš pārcēlās uz Kuldīgu pie Kuldīgas latviešu draudzes mācītāja Georga Harfa, kur veica mājskolotāja pienākumus. Dzīvojot pie mācītāja Harfa F.Freibergs bija iemantojis draudzes simpātijas. Kad mācītājs Harfs nomira, 1864. gadā F.Freibergs pārņēma draudzi un pastorātu. Tajā pašā gadā F.Freibergs apprecējās ar draudzes ērģelnieka meitu Ernestīni.

Latviešu draudzei toreiz bija kopīga baznīca ar vācu draudzi – Sv.Katrīnas baznīca. Latviešu draudzes dievkalpojumi sākās no rīta, bet vācu draudzes dievkalpojumi pusdienlaikā. Pie draudzes piederēja latvieši no Kuldīgas pilsētas un apkārtējām muižām. Mācītājam Freibergam stājoties amatā draudzes skaits stipri auga.

Mācītājs Fridrihs Freibergs Kuldīgas latviešu draudzē nokalpoja gandrīz 50 gadus līdz savai emeritūrai 1912. gadā. Ilgajā darba mūžā viņš bija iemantojis lielu autoritāti. Atšķirībā no tā laika latviešu draudžu mācītājiem, kas bija vācieši, viņš bija latvietis un latviešu valoda bija viņa dzimtā valoda. Mācītājam Freibergam bijušas labas runas dotības, arī skanīga balss un laba dikcija.

1880. gadā Fridrihs Freibergs saslima ar smagu plaušu karsoni. Tomēr pēc ilgas un grūtas slimības atkal atgriezās draudzē.

 

1899. gadā kā atzinību par savu ilggadīgo kalpošanu saņēma apbalvojumu – mācītāja zelta krustu. Nozīmīgākais notikums F.Freiberga kalpošanas laikā Kuldīgas latviešu draudzē neapšaubāmi bija jaunās baznīcas būvēšana un iesvētīšana. 1896. gadā Iekšlietu ministrija deva būvatļauju un baznīcas celšana varēja sākties. 1899. gada 3. oktobrī notika pamatakmens ielikšana. Jauno baznīcu iesvētīja 1904. gada 31. oktobrī. Tika sarīkotas plašas svinības un tā bija nozīmīga svētku reize visai latviešu draudzei.

1911. gadā Fridrihs Freibergs iesniedza konsistorijai emeritācijas lūgumu un saņēmis atbrīvojumu, bet pēc konsistorijas lūguma amatu vēl pildīja līdz 1912. gadam, kad draudzi varēja nodot sava dēla Ernesta Freiberga aprūpē.

1913. gada 20. janvārī Fridrihs Freibergs svinēja savas ordinēšanas 50 gadadienu. Kuldīgas avīzē Kuldīgas avīze (Goldingenscher Anzeiger, 9. Feb. 1913.) rakstīja: - 20. janvarī ģimenes un draugu lokā savas ordinācijas 50 gadu atceri atzīmēja mācītajs emer. Fr. Freibergs. Tikai dažus mēnešus pirms šīs gadadienas mācītājs Freibergs savu kalpošanu Kuldīgas latviešu draudzē varēja nodot sava vecākā dēla rokās. Šai draudzei viņš ir veltījis visu savu garo darba mūžu. ... Viņš savai draudzei ir bijis blakus labās dienās un nav to pametis grūtībās, arī pašās ļaunākās dienās viņš ir palicis vīrišķīgs un drošs. Svētku dienas rītā, tā bija svētdiena, mācītājs Ernests Freibergs savās lūgšanās pieminēja un uzrunā draudzei atgādināja, ko šī diena nozīmē viņa tēvam un arī visai draudzei. Pēc tam pats sirmais mācītājs, dievkalpojumu noslēdzot, svētīja draudzi.

Fridrihs Freibergs mira 1918. gada 27. martā. Izvadīšanā piedalījās ļoti daudzi draudzes locekļi. Viņu apglabāja vācu kapos, blakus 1911. gadā mirušajai sievai Ernestīnei.

Fridriha un Ernestīnes Freibergu ģimenē bija 6 bērni – 3 meitas un 3 dēli. Dēls Ernests turpināja vadīt Kuldīgas latviešu draudzi arī pēc tēva nāves.

Mācītājs Fridrihs Freibergs ir atstājis nenovērtējamu ieguldījumu Kuldīgas pilsētas reliģiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Draudzes locekļi viņa sekotājus bieži vien mēdza pielīdzināt viņam kā spilgtai autoritātei. Runājot par Sv.Annas baznīcas vēsturi Kuldīgā, viņa vārds vienmēr tiek pieminēts.

 

Autore: Jolanta Mediņa

„Kurzemnieks” 2014. gada 12. II. Nr.18.