KONTAKTI

INFO.MUZEJS@KULDIGA.LV

+371 633 50179
APMEKLĒTĀJU CENTRS

ADRESE

Kuldīgas novada muzejs

Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301

Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļa

Dzirnavu iela 5, Kuldīga, LV-3301

© 2019 KNM

ansis-rozenbahs.jpg

1923. gada 29. decembrī Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta „Kalnarozes” mājās, lauksaimnieku ģimenē ir dzimis vēlāk labi pazīstamais tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks Ansis Rozenbahs.

 

Mācījies Raņķu pamatskolā, kas atradās kādus 3 km no mājām. Kā pats Ansis Rozenbahs kādā vēstulē rakstīja, dzīve skolā bijusi interesanta. Tēvs pirmdienas rītos aizvedis uz skolu. Līdzi skolniekam bija pārtikas kulīte, kurā māte bija ielikusi maizi, sviestu, dradžus, ko nu kuru reizi. Skolas saimniece uzvārīja tēju. Pusdienās bija silts ēdiens. Vecākiem bija kopgalds jānodrošina ar saknēm, kartupeļiem un putraimiem. Vecāko klašu meitenes gāja palīgā saimniecei izvārīt ēdienu, saklāt galdu un nomazgāt traukus. Guļamistabā bija divstāvu gultas. Lielus tračus taisīt nevarēja, jo blakus guļamistabai atradās skolas pārziņa dzīvoklis. Vakaros viņš iegāja guļamistabās, paskatījās vai visi gultās un nopūta petrolejas lukturus. Sestdienās tēva brauca pakaļ uz skolu un pa ceļam uz mājām kādu gabalu aizveda arī pusgraudnieku bērnus.

ansis-rozenbahs-1.jpg

Trīs Kuldīgas ģimnāzisti - Ansis Rozenbahs, Alfrēds Veisbergs un Žanis Evalds - 1941. gada pavasarī

Vēlāk izglītību Ansis Rozenbahs turpināja Viļa Plūdoņa ģimnāzijā Kuldīgā. 1943. gadā, tāpat kā daudzi citi vidusskolēni un ģimnāzisti, tika iesaukts latviešu leģionā. Pēc sešu nedēļu apmācības kursa Liepājā tika nosūtīts uz fronti Krievijā. Par piedalīšanos cīņās pie Opočkas saņēmis arī apbalvojumu – dzelzs krustu. Piedalījies kaujās Pomerānijā un Meklenburgā Vācijā. 1945. gada maijā nonācis angļu gūstā. Vēlāk nonācis gūstā Braunšveigā.

Ansis Rozenbahs kopā ar studiju biedru Robertu Aizelksni pie Baltijas universitātes ēkas Pinebergā

1947. gadā Ansis Rozenbahs iestājās Baltijas Universitātē, kur studēja tautsaimniecību. 1949. gadā A.Rozenbahs apprecējās ar zobārstniecības studenti un vēlāk ģimenē tika uzaudzināti trīs dēli. 1950. gadā sieva Mirdza  saņēma izceļošanas un darba atļauju strādāt kā zobārste valsts dienestā Zviedrijā. Tā ģimene pārcēlās uz Zviedriju. Pirmos divus gadus Zviedrijā A.Rozenbahs strādāja kā strādnieks metālrūpniecībā un cītīgi mācījās zviedru valodu. Tad izdevās dabūt darbu nelielā elektrisko aparātu fabrikā par saimniecības daļas vadītāju. Tālāk karjeras ceļš Ansi Rozenbahu aizveda uz Skandināvijas lielāko atslēgu, eņģu un skrūvju fabriku, kur izturēja konkursu un tika pieņemts darbā par saimniecības nodaļas vadītāja asistentu. Pēc vairākiem gadiem pats kļuva par šīs nodaļas vadītāju. Šajā amatā Ansis Rozenbahs nostrādāja līdz aiziešanai pensijā.

1950. gadu sākumā Ansis Rozenbahs aktīvi iesaistījās latviešu sabiedriskajā darbā Daugavas vanagu, Latviešu Nacionālā fondā, Zviedrijas Latviešu centrālā padomē un Latviešu palīdzības komitejā. Pēc Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Latvijas Brīvības fonda nodibināšanas ASV A.Rozenbahs tika uzaicināts uzņemties vicepriekšsēdētāja pienākumus Eiropā. Šajā vietā viņš nokalpoja 22 gadus un 1995. gadā tika apbalvots ar „Atzinības rakstu”.

Jau 1966. gadā Ansis Rozenbahs tika ievēlēts Latviešu Nacionālā Fonda revīzijas komisijā. 1992. gadā fonda sēdē tika nolemts, ka daļu naudas no fonda kapitāla bez starpniekiem izdalīs daudzbērnu ģimenēm Latvijā. Ansis Rozenbahs uzņēmās naudu nogādāt Latvijā un kopā ar cilvēkiem no Latvijas apbraukāja daudzbērnu ģimenes Kuldīgā, Talsos, Aizputē un citur, lai nodotu naudu ģimenēm.

 

Padomju gados pāris reizes Ansis Rozenbahs uzņēmās iniciatīvu iepazīstināt publiku Zviedrijā ar labākajiem Latvijas operdziedātājiem, baletdejotājiem, tautas deju kolektīviem un populāro Raimonda Paula mūziku. Viņi visi viesojās Eskilstunā. 1974. gadā Eskilstunā viesojās un Anša Rozenbaha mājās tika uzņemts maestro Raimonds Pauls.

1996. gada 18. novembrī Ansis Rozenbahs saņēma Triju Zvaigžņu Ordeņa zelta Goda zīmi par nopelniem Latvijas labā. Ansis Rozenbahs kopā ar dzīvesbiedri Mirdzu regulāri apmeklē Latviju. 2002. gada vasarā vairākas Kuldīgas skolas un Kuldīgas novada muzejs dāvanā saņēma vērtīgas Trimdā izdotas grāmatas.

 

 

Autore: Jolanta Mediņa

„Kurzemnieks” 2014. g. 8. janvāris Nr.3