Restaurēti vērtīgi muzeja krājuma priekšmeti

28.02.2019


Pēc restaurācijas Kuldīgas novada muzejā atgriezās unikāli priekšmeti – Lapsu senkapos atrastas senlietas, kas liecina par skandināvu ieceļotāju klātbūtni Kuldīgas novadā.

Arheoloģiskajos izrakumos un savrup atrastās Lapsu senkapu senlietas Kuldīgas novada muzejam tika nodotas 2015., 2016. un 2017. gadā. Diemžēl daudzi priekšmeti bija deformēti un ar ievērojamiem korozijas izraisītiem bojājumiem, kas kavēja priekšmetu turpmāko izpēti. Turklāt korozijas procesi neapstājās, bet turpināja bojāt šos nozīmīgos vēstures avotus un kultūras vērtības, tādēļ muzejā tika pieņemts lēmums pēc iespējas ātrāk šos procesus apturēt, veicot priekšmetu restaurāciju.

Unikālo Lapsu senkapu senlietu restaurācija tika uzticēta restauratorei – meistarei, kura jau 32 gadus strādā arheoloģiskā materiāla restaurācijas jomā. Darbi veikti ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Restaurācijas laikā senlietām tika noņemts korozijas uzauguma slānis un tika attīrīta priekšmetu virsma. Tādējādi ne vien tika apturēta priekšmetu stāvokļa pasliktināšanās, bet pētniekiem atklājās informācija, kuru iepriekš slēpa korozijas uzaugumi. Lielāko pārsteigumu pētniekiem sagādāja viens no Lapsu senkapos atrastajiem nažiem, uz kura virsmas tika atklātas inkrustācijas paliekas, kuras pirms priekšmeta virsmas attīrīšanas nebija iespējams ieraudzīt. Restaurācijas darbu noslēgumā senlietām tika uzklāts aizsargpārklājums, nodrošinot to ilglaicīgu saglabāšanos.

                

Pirmie atradumi no Lapsu senkapu teritorijas reģistrēti jau 1932. gadā, taču nebija ziņu par senkapu precīzu atrašanās vietu. To izdevās noskaidrot vienīgi 2014. gadā, kad tika atrastas divas skandināviskas izcelsmes bruņurupučsaktas. Atradums piesaistīja pētnieku uzmanību un jau 2015.–2016. gadā senkapos notika arheoloģiskie izrakumi arheologa Mārtiņa Lūsēna vadībā. Izrakumu laikā atsegti divi sieviešu un četri vīriešu ugunskapi. Apbedījumos starp kaulu un ogļu paliekām atrasti mirušajiem līdzi dotie priekšmeti – rotas, apģērba piederumi, darbarīki un ieroči. Saskaņā ar skandināvu apbedīšanas tradīcijām senlietas lielākoties tika atrastas apdegušas un salauztas.

Pēc izrakumu veikšanas M. Lūsēns salīdzināja atrastās senlietas un citu izrakumos iegūto informāciju ar līdzīgiem atradumiem citviet Eiropā, kā arī nosūtīja ogļu paraugus uz analīzēm to vecuma noteikšanai. Kad visi dati tika apkopoti, viņš varēja droši teikt, ka senkapus no 8. gadsimta vidus līdz 9. gadsimtam izmantojuši ieceļotāji no Skandināvijas. Šie atradumi apstiprina uz rūnakmeņiem un sāgās minētās ziņas par skandināvu sakariem ar Kurzemi vikingu laikmetā.

Līdz šim, runājot par vikingu atstātajām pēdām Latvijas teritorijā, visa uzmanība tika koncentrēta uz Daugavas ūdensceļu un Grobiņas apkārtni.  Savukārt tagad, balstoties uz 2015.–2016. gada Lapsu senkapu un 2016.–2017. gada Kundu senkapu, kā arī 2017. gada rudenī Skrundas novadā atklātā arābu dirhēmu depozīta izpēti, pētniekiem ir iespēja pārvērtēt Ventas ūdensceļa nozīmi tirdzniecības un kultūras sakaru nodrošināšanā vidējā dzelzs laikmeta beigās un vēlajā dzelzs laikmetā.

Tomēr, lai varētu spriest par tik būtiskām un arī interesantām Latvijas vēstures epizodēm, jāsāk ar visu pieejamo avotu analīzi. Būtiskāko un lielākoties arī vienīgo informāciju par Latvijas vēsturi pirms krustnešu ienākšanas sniedz arheoloģiskajos izrakumos iegūtās liecības vietās, kur cilvēki ir dzīvojuši, strādājuši, apglabājuši tuviniekus un pielūguši augstākos spēkus, kā arī priekšmeti, kurus viņi ir radījuši un izmantojuši.

Senlietu izpētē svarīga ir katra nianse, ko pēc priekšmeta var raksturot, – materiāls, forma, ornamentācija, izgatavošanas īpatnības, atrašanas konteksts utt. Tikai pēc visas informācijas apkopošanas par konkrēto priekšmetu, salīdzinot to ar citām pieejamām ziņām, ir iespējams tuvoties pagātnes objektīvam skaidrojumam.

Pateicoties veiktajiem restaurācijas darbiem, tika stabilizēts priekšmetu stāvoklis un novērsta to turpmākā bojāšanās, kā arī atvieglota priekšmetu turpmākā zinātniskā izpēte un radīti priekšnoteikumi to eksponēšanai izstādēs.

 

Inna Rozentāle
Kuldīgas novada muzeja
Krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja

 

                                                                 

 

FOTO GALERIJA

www.kuldigasmuzejs.lv