VIRTUVE

Virtuve ar tās iekārtu un pavardu ir arī viens no daudzajiem nosacījumiem, kam ir liela nozīme laba „mājas gara” uzturēšanā.

Telpas galvenā sastāvdaļa ir pavards. Ja tas labi izveidots – saimniecei ir patīkams darbs. Pavarda sildīšanai izmantoja malku, kuras liesmai piemīt augstāka siltuma izstarošanas spēja. Par tādu uzskatāma bērza, priedes un egles malka.  

Viens no virtuves interesantākajiem priekšmetiem ir Berlīnē ražotais vārīšanas un cepšanas aparāts „Heinzelmännchen” (tulkojumā no vācu valodas – rūķītis). To reklamēja ar saukļiem: „Bez uzraudzības! Bez uguns! Cep un vāra pilnīgi pašdarbojošais aparāts!” Divdaļīgā koka kaste ir izklāta ar alumīniju. Apaļos akmeņus sakarsēja, ielika aparātā un virs tiem lika katliņu ar gatavojamo ēdienu. Šādā veidā gatavoja ēdienu, kas var cepties vai sautēties ilgāku laiku.

Izgudrojuma autors un patenta saņēmējs ir Vilhelms Aletters (1867-1934) – daudzpusīga personība. Viņš bija pazīstams kā vācu pianists, vijolnieks, komponists, izdevējs un izgudrotājs. Viņa izgudrojumu varētu saukt arī par taupības kasti, jo, gatavojot tajā ēdienu, ietaupījās kurināmais pavardam. Tika ražotas arī mazākas kastes – tikai ar vienu nodalījumu. 20. gadsimta sākumā pat tika izdota pavārgrāmata ar praktiskiem padomiem un receptēm, kā ar šo aparātu rīkoties.

Starp virtuvi un ēdamistabu atrodas maza starpistaba (koridors), kas nodrošināja, ka ēdiena smarža un virtuves troksnis netraucē ieturēt maltīti ģimenes locekļiem un viņu viesiem.

© Kuldīgas novada muzejs / 2017