DZĪVOJAMĀ ISTABA

Šeit ģimene pulcējās, lai kopīgi spēlētu spēles, klausītos mūziku un sarunātos. 19. gs. beigās darinātās klavieres liecina par muzikālu viesību vakaru tradīcijām. Daudzas dāmas un kungi šajā laikā mācījās vokālo mākslu, kā arī spēlēt klavieres, vijoli vai kādu citu mūzikas instrumentu. Viņi muzicēja mājās, ģimenes un draugu lokā, notika arī pašsacerētas dzejas un prozas lasījumi. Dažāda veida mākslinieciskās izpausmes bija neatņemama 20. gadsimta sākuma turīga pilsoņa ikdienas sastāvdaļa. Tomēr tikai nedaudzi cilvēki ar laiku kļuva slaveni mūziķi un literāti.

Viens no izciliem mūziķiem – kuldīdzniekiem bija Kārlis Davidovs. 1838. gadā Kuldīgas ārsta Jūlija Davidova ģimenē piedzima dēls Karls – vēlākais izcilais čellists, diriģents, komponists, krievu čella skolas pamatlicējs. Jau agrā bērnībā zēns iemīlēja mūziku, apguva čella spēli un jau 14 gadu vecumā uzstājās patstāvīgos koncertos. Studējis Maskavā matemātiku un fiziku, bet vēlāk Leipcigas konservatorijā – kompozīciju. Pēteris Čaikovskis viņu nosauca par „Visu mūsu gadsimta čellistu karali”. Strādājis Pēterburgas konservatorijā, 11 gadus bijis tās direktors. Šajā laikā konservatorijā studēja arī vairāki vēlāk izcili latviešu mūzikas darbinieki – Jāzeps Vītols, Andrejs Jurjāns, Ludvigs Bētiņš, Nikolajs Alunāns. 1887. gadā K.Davidovs aizgāja no konservatorijas un nodevās koncertdarbībai Maskavā, Berlīnē, Varšavā. Miris Maskavā, 1889. gadā.

Salonā redzamais mēbeļu komplekts 20. gadsimta sākumā piederējis Kuldīgas uzņēmēju Korecku ģimenei.

© Kuldīgas novada muzejs / 2017