DOKUMENTU UN IESPIEDDARBU KOLEKCIJA

Pie dokumentiem pieder dažādi ielūgumi, programmas, bukleti, apliecības, diplomi, goda raksti, plāni, rasējumi u.c. veida priekšmeti. Tie ir rakstīti vai iespiesti priekšmeti uz papīra, pergamenta vai cita materiāla ar vēstījumu par Kuldīgas un novada rūpniecības, amatniecības, lauksaimniecības, izglītības, sporta, kultūras u.c. jomām.

Senākais oriģinālais dokuments ir Vācu ordeņa Livonijā mestra Gerharda 1320.gadā Daugavgrīvā izdota lēņu grāmata Tontegodem par to, ka viņam piešķirti lēnī divu arkli zemes pie Cerendes upes ar tādām pašām tiesībām kā pārējiem ordeņa vasaļiem Kursā. Teksts latīņu valodā uz pergamenta. Tā apakšā sloksnītē iestiprināts mestra zīmogs. Šo dokumentu 2009.gadā muzejam dāvināja M.Tontegode.

Unikāli ir arī Kuldīgas sedlenieku amata noteikumi, rakstīti pēc Rīgas parauga, 1634.gada 6.augustā, Rīgā. Noteikumi izstrādāti sīki pa punktiem un to beigās ir meistaru paraksti. Muzeja krājumā glabājas arī cits amatnieku dokuments – Kuldīgas kurpnieku amata noteikumi, kuri sastādīti 1627.gadā, ar zīmogu kārbiņā.

Dokumentu kolekcijā glabājas arī apsveikums „Žēlīgai Kurzemes vecai Lielai Mātei”. Tajā ir dzejolis un uzraksts „Jaunā gadā 1782”. Apsveikums iespiests latviešu valodā uz zīda auduma, kas pielīmēts papīram.

Rūpniecības attīstību 19./20.gadsimta mijā raksturo etiķešu albūms „Muster – Buch Nie.Jewlampjew’s Druckerei”. Tā ir N.Jevlampjeva spiestuves paraugu grāmata ar iesietām 96 lapām, kurās ielīmēta 501 etiķete. Etiķetes tika iespiestas dažādiem ražojumiem: alum, minerālūdenim, degvīnam, liķieriem, šokolādei, arī adatām un ziepēm. Grāmatā esošās etiķetes iespiestas 19.gadsimta beigās – 20.gadsimta sākumā.

Kolekcijā ietilpst arī Pelču pils un Lielīvandes muižas plāni.

Reizēm, pārbūvējot ēkas gadās atrast arī vēstījumus. Muzeja kolekcijā ir vairāki šādi vēstījumi

Kuldīgas tūrisma paviljona celtniecības vēstījuma kapsula. Paviljons ir īpašs ar savu atrašanā vietu, ar skatu uz Eiropas   garāko satiksmei paredzēto sarkano ķieģeļu velvju tiltu un uz Eiropas platāko ūdenskritumu. Laikrakstā „Jaunais Kurzemnieks” 1937.gada 5.maija Nr.18 lasāms: Kuldīgas pilsētas valde Ventas stāvajā kraujā izbūvē plašu tūristu paviljonu – kiosku, kas būs celts latviskā stilā. Pagājušo piektdien celtnes pamatos iemūrēja skārdu ar attiecīgu aktu, laikrakstus „Jaunais Kurzemnieks”, „Brīvā Zeme”, „Jaunākās Ziņas” un „Rīts” un naudas monētas sākot no 1 santīma līdz l latam”. Muzeja krājumā kapsula nonāca 1990 to gadu beigās, kad sākās darbi pie kioska ūdensvada ierīkošanas. Kapsulas saturs ir saglabājies gandrīz pilnībā, iztrūkst divi laikraksti un dažas monētas. Patriotisks un laikmetu ilustrējošs  ir pats vēstījuma teksts  „Tūkstot deviņi simti trīsdesmit septītā gada sulas mēneša 29.dienā, proti brīvās Latvijas deviņpadsmitajā pastāvēšanas gadā, kad Latvijas vadonis un valsts prezidents ir Dr. Kārlis Ulmanis, še pie dižākās krāces – Ventas krastā, kur kādreiz stāvējusi senās brīvās Kursas iekarotāju - vācu virskundzībā latviešu roku celta ap 1242.gadu stipra ordeņpils – pie veca pamata likts jauns pamatakmens mūsu jaukās dzimtenes apceļotājiem domātam paviljonam. Paviljonu ceļ Kuldīgas pilsētas valde, un šinī laikā pilsētas galva ir Jānis Dreimanis, valdes locekļi A.Auģis un A.Pols. Šajā pašā gadā pilsētas valde atklājusi savu aptieku, muzeju un bērnudārzu un būvē jaunu tirgus laukumu. Pazīsti dzimto zemi!”. Dokuments atspoguļo tajā laikā Latvijā valdošo vadoņu kultu un saimniecisko uzplaukumu Latvijā – šajā gadījumā Kuldīgā – pēc K.Ulmaņa apvērsuma.

Kuldīgas sinagogas būvniecības vēstījuma kapsula. Kuldīgā sinagoga tika uzcelta 1875.gadā Ventspils ielā, kas ir viena no vecākajām sinagogām Latvijā. Ienākot Latvijā padomju varai, tika slēgtas visas ebreju sabiedriskās organizācijas. Dokuments tika atrasts 1956.gadā, kad sinagogu pārbūvēja par kinoteātri. Tas bija ievietots pudelē un iemūrēts sienā, apmēram tajā vietā, kur tika kaltas kinoteātra galvenās durvis (bijušā altāra vietā). Vēstījums lasāms no labās uz kreiso pusi.

Vēstījuma tulkojums lasāms senebreju valodā par sinagogas celtniecību 1875.gadā, Krievijas cara Aleksandra II valdīšanas laikā.     Vēstījuma saturs: Izraēlas Dieva vārdā un ar viņa palīdzību nodibinājām šo svēto māju iesākot ar ēkas pamatiem līdz tās virsotnei 5636.gadā - skaitot no pasaules radīšanas - atrazdamies pakļautībā zem mūsu kunga - lielā un dievbijīgā cara Aleksandra II valdības.

 

Iespieddarbu kolekcija iedalās vairākās apakšgrupās: grāmatas, laikraksti un žurnāli, afišas un plakāti. Grāmatu kolekcija tiek komplektēta no Kuldīgā un novadā dzimušo un dzīvojošo autoru darbiem. Mācību grāmatas, kalendāri, garīgā literatūra, kā arī vispārēja rakstura grāmatas noder pētnieciskajā darbā un eksponēšanai kā laikmetu raksturojošas liecības.

Senākais laikraksts muzeja krājumā ir no 1862.gada. Tās ir „Pēterburgas Avīzes”, 1862.gada 1.pusgada iesējums. Muzeja krājumā glabājas Kuldīgā iznākušie laikraksti no 20.gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. Tie ir „Kurzemnieks”, „Jaunais Kurzemnieks”, „Kuldīgas Vēstnesis”, „Padomju Kuldīga”, „Padomju Dzimtene”, „Kurzemnieks”. Tiek izdoti arī citi izdevumi, kā „Kuldīgas novada vēstis”, atsevišķu pagastu un skolu izdevumi.  Tiesa, ne visi laikraksti ir pilnā komplektācijā. Senākos preses izdevumus iespējams lasīt internetā (Latvijas Nacionālā bibliotēka). Kopš 2011.gada divas reizes gadā iznāk žurnāls „Kuldīgas Vēstules”. Tas ir krāsains, ilustratīvs izdevums, kurā ietverti raksti par pilsētas un novada vēsturi, ievērojamām personībām un nozīmīgiem apskates objektiem. Arī šie izdevumi papildina muzeja krājuma kolekciju.

Afišas aptver laika posmu no 1880.gada līdz mūsdienām. Tās galvenokārt informē par kultūras un sporta norisēm Kuldīgā un novadā. Tās ir teātra izrāžu, zaļumu svētku, saviesīgu vakaru, lekciju, sporta sacensību, kino izrāžu, koncertu un izstāžu afišas.

Kuldīgas novada muzeja plakātu kolekcija aptver laiku no 1930.-to gadu beigām līdz mūsdienām. Lielāko plakātu daļu sastāda padomju laika politiskās propagandas izdevumi. Šobrīd kolekcija tiek papildināta ar mūsdienu politisko partiju vēlēšanu aģitācijas plakātiem, kā arī cita rakstura plakātiem.

Lielāko plakātu daļu sastāda padomju laika politiska rakstura plakāti un propogandas izdevumi. Kolekcija tiek papildināta ar mūsdienu politisko partiju pirmsvēlēšanu aģitācijas plakātiem un citiem reklāmas izdevumiem, kas nākotnē kalpos kā šī brīža situācijas liecinieki.

 

© Kuldīgas novada muzejs / 2017