LIETISKO MUZEJA PRIEKŠMETU KOLEKCIJA

Kolekcija sniedz ieskatu novada vēsturē no 18.gadsimta līdz mūsdienām. Šī kolekcija ir daudzveidīga. Tajā ir gan sadzīves priekšmeti, gan darba rīki: apgaismes ķermeņi, gludekļi, pulksteņi, pīpes, mūzikas instrumenti, amatu piederumi, kulta priekšmeti, karogi, ieroči, vimpeļi, apģērbi un to piederumi, ēku detaļas, krāsns podiņi, trauki u.c.

Muzejs var lepoties, ka krājumā ir Kuldīgas amatniecības cunfšu priekšmeti: lādes, karogi, kausi, tabakas šķīvji, piekariņi. Krājumā glabājas 10 amatu lādes (19.gadsimts), 2 alvas tabakas šķīvji, 25 kannas, kausi, pokāli (arī piemiņas kausi), 14 amata kausi no 19.gadsimta. Liels skaits ir amatu kausu piekariņi (95). Meistaram, uzņemot viņu cunftē, bija jāizgatavo piekariņš. Šo piekariņu piestiprināja pie cunftes kausa. Krājumā esošie piekariņi gatavoti galvenokārt 19.-20.gs. sākumā miesnieku cunftes meistariem. Senākie piekariņi datējami ar 17.gadsimtu.

Krājumā glabājas arī atsevišķas unikālas Kuldīgas pilsētas būvdetaļas – vējrādītāji, durvju vērtnes, eņģes, rokturi, notekcaurule, krāsns podiņi, ķieģeļi u.c. Vieni no ievērojamākajiem priekšmetiem muzeja krājumā ir vējrādītājs no vecākās koka ēkas Kuldīgā, Baznīcas iela Nr.7, vecākās durvju vērtnes „Mēra laika” durvis no ordeņa pils, divviru rokoko stila ārdurvju vērtnes no Kalna ielas Nr.15.

Krāsns podiņu daudzums skaitāms tūkstošos, tomēr lielākā daļa ir lauskas un atlūzas. Uz lielākiem un mazākiem fragmentiem redzami arī grezni ģērbtas figūras, medību skati, ģerboņi, iniciāļi, skaitļi, dažādi augi un dzīvnieki, ornamenti, vairāku krāsu un toņu spožas glazūras, pārsteidz mazo māla reljefu izteiksmīgums un rotājuma daudzveidība. Kolekcija datējama no 16.gadsimta otrās trešdaļas (renesanse), kad Latvijā un arī Kuldīgā strauji izplatās podiņu krāšņu būvniecība. līdz 18.gadsimta sākumam (agrais baroks).

Pie šīs kolekciju grupas pieder arī pulksteņi. Krājumā glabājas 75 dažāda veida pulksteņi: stāvpulksteņi, sienas, galda, kamīna, kabatas un rokas pulksteņi, kā arī 28 pulksteņu detaļas. Senākie pulksteņi ir saules pulksteņi. Muzejs var lepoties ar diviem šādiem pulksteņiem. Viens ir horizontālais saules pulkstenis, kurš veidots no kvadrātveida kaļķakmens plāksnes, ar saglabājušos misiņa gnomonu, izgatavots 1837.gadā. Otrs – ekvatoriālais saules pulkstenis, ar nošķeltu kaļķakmens plātni, ar saglabājušos gnomona pamatni, izgatavots 1702.gadā (domājams Kuldīgā). Kuldīgas rātsnama stāvpulkstenis (angļu tipa, gatavots 18.gadsimta beigās) šobrīd atrodas Kuldīgas novada domē. G.E.Zeidlera atraitne to dāvinājusi Kuldīgas rātei. Muzejs pulksteni saņēmis 1956.gadā no LKP Kuldīgas rajona komitejas (atradies bijušajā Kuldīgas rātsnamā). Šobrīd pulkstenis atgriezies tajā pašā ēkā. Krājumā glabājas arī unikāla stāvpulksteņa ciparnīca ar mehānismu, kurš gatavots Anglijā, 18.gadsimta beigās. Autors Džozefs Dentons. Pulkstenis rādījis gadalaikus, dienas, stundas, minūtes, sekundes, tam ir  kalendārs un mēness fāžu skala.

Krājumā glabājas daudzveidīga apgaismes ķermeņu kolekcija. Tajā ir dažāda veida petrolejas, karbīda, eļļas un gāzes lampas, lukturi, svečturi, ploškas. Tie ir karināmi griestos, novietojami uz galda, pie sienas. Viens no interesantākajiem priekšmetiem krājumā ir petrolejas lampas pēda ar kāju, kurai ap kāju ir apvijusies zivs. Zivs Kuldīgai ir svarīgs simbols. Hercoga Jēkaba laikā tās ķēra tačos uz Ventas rumbas, tās sastopamas pie Kuldīgas vecā tilta laternām; arī Kuldīgas pilsētas ģerbonī (no 1925.-1938.g.), vēlāk Kuldīgas apriņķa un Kuldīgas rajona ģerboņos.

 

Uzzini vairāk!

EBREJU NACIONĀLĀ FONDA ZIEDOJUMU KASTĪTES

ĢIMENE DĀVINA ĶONIŅIENES OTĪLIJAS SALMGRIEZES DARINĀJUMUS

Helēnas kankares Priekšauts un ievārījuma trauciņi

© Kuldīgas novada muzejs / 2017