Kuldīgas novada muzejam dāvina unikālu arābu dirhēmu depozītu

Šī gada oktobra beigās Skrundas novada iedzīvotājs izteica vēlmi dāvināt Kuldīgas novada muzejam 9.-10. gadsimta monētu depozītu. Depozīts atrasts Skrundas novadā apstrādātā laukā Ventas krasta tuvumā oktobra otrā pusē. Visticamāk, monētas, šoruden kultivējot lauku, ar lauksaimniecības tehniku tika pārvietotas no to sākotnējās noguldījuma vietas un izkaisītas plašā teritorijā.

Nākamajā dienā pēc saņemtā zvana, satikties ar depozīta atradēju un apsekot depozīta atrašanas vietu, ieradās arheologi – Kuldīgas novada muzeja krājuma vadošā pētniece Inna Rozentāle un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji Jānis Asaris un Egita Lūsēna. Viņi fiksēja depozīta atrašanas apstākļus un apsekoja tuvāko apkārtni. Diemžēl, depozīta atrašanas vietas tuvumā drošas liecības par atbilstoša laika dzīves vai apbedījumu vietu netika konstatētas.

Jaunatklātais monētu depozīts sastāv no 25 veselām arābu dirhēmu monētām un 20 monētu fragmentiem. Monētas ir izgatavotas no sudraba. Tās ir labi saglabājušās. Tas, ka atrasti ir 20 monētu fragmenti, izskaidrojams ar to, ka 9.-10. gadsimtā noteicošais bija monētu svars, tāpēc tirgojoties, pēc nepieciešamības, monētas varēja sacirst daļās.

Tuvo un Vidējo austrumu sudraba monētas – arābu jeb kufiskie dirhēmi - Latvijas teritorijā parādījās 9. gadsimtā, un tos saista ar, tā saucamo, vikingu periodu. Tiek uzskatīts, ka arābu tirgotāji paši nedevās uz ziemeļu zemēm, bet pirmie dirhēmi šeit nonāca ar vikingu starpniecību caur Gotlandi. Līdz pat 10. gadsimta vidum Latvijas teritorijā arābu dirhēmi bija dominējošās monētas.

Tiek uzskatīts, ka depozīti noguldīti zemē - vēloties uzkrāt bagātības, reliģisku motīvu ietekmē kā ziedojums vai briesmu brīžos. Kāds bijis iemesls jaunatklātā depozīta nonākšanai zemē un kam tas piederējis, šobrīd grūti noteikt, taču zīmīgi, ka tas atrasts Ventas ūdensceļa tuvumā. Līdz šim Latvijas teritorijā ir atrasti tikai 24 arābu dirhēmu depozīti, un šis ir pirmais, kas ir atrasts Ventas tuvumā. Pateicoties pēdējos gados veiktajiem pētījumiem un jaunatklātajam depozītam, zinātniekiem būs iespēja pārvērtēt Ventas nozīmi tirdzniecības un kultūras sakaru uzturēšanā vēlajā dzelzs laikmetā.

Jaunatklātais depozīts ir nozīmīga ekonomiskās, sociāli politiskās un kultūras vēstures liecība ar augstu zinātnisko vērtību Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā.

Kuldīgas novada muzejs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izsaka pateicību depozīta atradējam par izpratni un ieinteresētību saglabāt Latvijas senākās vēstures liecības, unikālo atradumu nododot glabāšanā Latvijas Nacionālajā muzeju krājumā. 

© Kuldīgas novada muzejs / 2017