Matemātikas profesoram Pēterim Kadiķim - 160

Profesors Pēteris Kadiķis ap 1920. gadu Rīgā.

Matemātika profesors par savu dzimto vietu sauca Kurzemi, jo viņa šūpulis bija kārts pirms 160 gadiem, 1857.gada 6.aprīlī Snēpeles pagasta „Vidukļos”. Sākumā vecāki zēnu cītīgi mācīja mājās, tad sekoja skolas gaitas Snēpeles pagasta skolā. Ar labiem panākumiem tika pabeigtas mācības Kuldīgas ģimnāzijā. No 1878.-1883.gadam P.Kadiķis nodevās matemātikas studijām Tērbatas universitātē un 1885.gadā laikraksts „Baltijas Vēstnesis” ziņoja, ka matemātikas kandidāts Pēteris Kadiķis no Kurzemes sekmīgi aizstāvēja savu disertāciju „Die Sechs stelligen Logarithmen” vācu valodā un tika paaugstināts par matemātikas maģistru. Vēlāk viņa disertāciju Odesas matemātiķu biedrība izdeva krievu valodā zem cita nosaukuma. Studiju laikā Pēteris Kadiķis bija studentu korporācijas „Lettonia” biedrs. Pabeidzot studijas viņš kādu laiku palika Tērbatas universitātē un strādāja kā privātdocents.

Atgriežoties no Tērbatas Latvijā P.Kadiķis apprecēja Olgu Hedebergu, Talsu puses „Rūmnieku” mežkunga muižā. 1902.gadā ģimene pārcēlās uz Baku. P.Kadiķis ilgu laiku meklēja citu darba vietu, bet Pirmais pasaules karš, kurš plosījās arī Krievijā tam bija šķērslis. 1915.gadā viņš kopā ar ģimeni apmetās uz dzīvi Pēterburgā. Tur bija apmeties arī viņa brālis ar ģimeni. P.Kadiķis kādu laiku strādāja par matemātikas skolotāju kādā skolā, kas atradās Carskoje Selo.


Rīgas Esperanto biedrības komiteja. Pie galda sēž Pēteris Kadiķis ar kundzi Olgu.
Ap 1920.gadu.

 

Pirmais pasaules karš bija sajaucis daudzas dzīves un pārvilcis svītru daudzām iecerēm, tai skaitā arī matemātikas profesoram Pēterim Kadiķim. Viņam bija paredzēta profesora vieta Tomskas universitātē. Tur jau bija atvērtas divas fakultātes – medicīnas un juridiskā. Tika solīts, ka drīzumā tiks atvērta arī fizikas – matemātikas fakultāte, bet līdz 1917.gada revolūcijai vēl to neatvēra. Profesoram bija jāapmierinās ar matemātikas skolotāja vietu Krasnojarskas ģimnāzijā. Strādājot par skolotāju Krasnojarskā, Pēteris Kadiķs saņēma uzaicinājumu piedalīties kādā izstādē Stokholmā. Tas viņam sagādāja iespēju apciemot brāļa ģimeni Latvijā.

No Pētera Kadiķa daudz varēja mācīties gan viņa skolnieki, gan arī līdzgaitnieki. Sarunas ar viņu liecināja par viņa gudrību un ļoti plašajām zināšanām. Būdams asprātīgs, bieži ar to iztirzāja smagus jautājumus, un tas piesaistīja uzmanību. Viņa matemātiķa slēdzieni vienmēr pamatojās uz loģiku un tādēļ bija pārliecinoši. Profesors savas dzīves laikā bija sarakstījis arī vairākus rakstus par matemātikas loģiku. Šajos rakstos P.Kadiķis bieži vien atsaucās uz grieķu filozofiem – Platonu, kas augstu vērtēja matemātiku vai Pitagoru, kas bija filozofs un matemātiķis.

Profesors ļoti mīlēja visu apšaubīt un kritizēt, pie kam viņa runa bieži bija asa un dzēlīga. Ja izvērtās sarunas par teoloģijas jautājumiem, tad viņam patika izteikties par mācītājiem. Mācītājiem viņš pārmeta neiecietību un vienpusību, mīlēja analizēt viņu sprediķus. Viņš uzskatīja, ka daudzi mācītāji neturas pie tēmas, neprot tēmu izvērst un atrisināt, bieži lieto neskaidrus jēdzienus, ko vienkāršie klausītāji nesaprot un tādēļ zaudē interesi par sprediķa jēgu. Nesaudzīgās kritikas dēļ daudzi mācītāji pret P.Kadiķi izturējās ar nepatiku. Taču viņa kritika galvenokārt bija lietišķa un pamācoša, jo Kadiķis labi pārzināja teoloģisko literatūru un varēja par to izteikt savu viedokli. Lai izprastu dažādus teoloģiskus jautājumus, viņš vairākas reizes bija pārlasījis Bībeli, bet sevišķas simpātijas Vecai derībai neizrādīja.

Interesanti bija veidojušās Pētera Kadiķa attiecības ar filozofiju. Tērbatas universitātē viņš bija klausījies Gustava Teihmillera lekcijas un piedalījies viņa rīkotajos semināros. Pats P.Kadiķis bija vācu psihofizikas un eksperimentālās psiholoģijas pamatlicēja Gustava Fehnera dedzīgs piekritējs. Viņš studēja Fehnera darbus un uzskatīja, ka šī ievērojamā dabas pētnieka atziņas ir neapšaubāmas. Pēc Kadiķa domām G.Teihmillers bija pārņēmis viņa atziņas, lai uz šo atziņu pamata veidotu savus filozofiskos uzskatus. Vairākas reizes lekcijās Kadiķis centās uz to G. Teihmilleram norādīt, bet pretī saņēma noliegumu. Tomēr kopumā par G.Teihmillera lekcijām matemātiķis izteicās atzinīgi. Lekcijas esot bijušas dzīvas, kurās skaidri tika definēti jēdzieni, apgaismojot filozofiskās problēmas bieži lietoja dažādus salīdzinājumus.

Apbrīnas vērts ir fakts, cik ļoti vispusīgas intereses bija Pēterim Kadiķim blakus pamatnodarbei – matemātikai. Viņš bija viens no pirmajiem latviešiem, esperanto valodas zinātājiem. Par šo valodu viņam bija uzskats, ka būtu labi un vienkārši, ja pastāvētu viena vispārēja valoda, ko lietotu ne tikai zinātnē, bet tā būtu arī sarunvaloda tautu starpā. Kadiķis uzskatīja, ka pilnīgi pietiktu, ja katrs blakus savai dzimtai valodai iemācītos esperanto valodu un tas pavērtu iespēju sarunāties ar visas pasaules cilvēkiem. Viņš arī pārtulkoja esperanto valodā dažus G.Fehnera darbus.

Pēc miera līguma parakstīšanas ar Vāciju, bēgļi sāka atgriezties dzimtenē. 1918.gadā arī Pēteris Kadiķis izšķīrās cik vien ātri iespējams atstāt Pēterburgu un doties uz Kurzemi. Taču iznāca neliela kavēšanās un tūlīt doties uz Latviju nebija iespējams. Vēlāk robeža bija slēgta un vajadzēja gaidīt. Tomēr P.Kadiķis negribēja gaidīt un neskatoties uz draudošajām briesmām, nelegāli pārgāja robežu. Uz robežas viņu apcietināja un tikai pateicoties viņa personīgai draudzībai ar Ārlietu ministru Z.Meierovicu viņu drīz atbrīvoja no aresta.

1921.gadā Pēteris Kadiķis tika iecelts Rīgā par Mēru un svaru valdes priekšsēdētāju. Viņam tika uzdots šo iestādi organizēt un vadīt. Līdztekus viņš bija arī privātdocents Latvijas Universitātē un lasīja lekcijas par matemātikas loģiku. Ar P.Kadiķi saistās arī kāds fakts par datoru priekšvēsturi Latvijā. Te varētu rasties loģisks jautājums, jo zināms, ka pirmos elektroniskos datorus uzbūvēja ASV Otrā pasaules kara laikā. Tomēr jāatzīst, ka pirmo reizi lekciju kursu „Mašīnu matemātika” Latvijas Universitātē nolasīja profesors Pēteris Kadiķis 1922.gadā.

Žēl, ka tikai dažus gadus Pēterim Kadiķim bija lemts strādāt savā zemē, jo 1923.gada 27.aprīlī viņš beidza šīs zemes gaitas. Viņu izvadīja no korporācijas „Letonia” konventa. Izvadot P.Kadiķis tika pieminēts kā matemātiķis un daudzpusīgs zinātnieks, kura ieguldījums matemātikas zinātnes attīstībā ir nenovērtējams.

 

Jolanta Mediņa,
Kuldīgas novada muzeja Pētnieciskās nodaļas vadītāja

Raksts publicēts avīzē “Kurzemnieks” 2017.gada 19.maijā.

© Kuldīgas novada muzejs / 2017