Izstāde “Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets”

No 10. jūnija līdz 9. jūlijam Kuldīgas novada muzejā skatāma leģendārajam kino režisoram Jānim Streičam veltīta izstāde “Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets”. Izstādi veidojis Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar biedrību “Ekrāns”.

 

Pagājušajā gadā plaši tika atzīmēta Jāņa Streiča jubileja. Režisors kopš 1967. gada, kad tapa viņa pirmā spēlfilma Kapteiņa Enriko pulkstenis (veidota kopā ar režisoru Ēriku Lāci), līdz 2010. gadam, kad uz ekrāniem iznāca Rūdolfa mantojums, uzņēmis 22 filmas, rakstījis scenārijus un kā aktieris vai epizodisku lomu tēlotājs piedalījies savās un citu režisoru uzņemtās filmās (starp spilgtākajām noteikti pieminams bandas vadonis, viltus garīdznieks Arsēnijs filmā Šauj manā vietā (1970) un mācītājs Latgalei veltītajā filmā Cilvēka bērns (1991)).

Streiča filmās izteiksmīgi parādās to tapšanas laikam raksturīgas detaļas, dialogiem piemīt tiešums un niansētība, kas ļauj viegli palikt atmiņā. Filmas ir savu laikmetu liecinieces, kurās no mūsdienu skatpunkta iespējams ieraudzīt daudz saistošu detaļu, kā arī ļauties Streiča kino valodai – ar mākslas darbu iestarpinājumiem (vai tā būtu teātra izrāde vai teātra vide, kino skatīšanās, „filma filmā”, animācija) vai varoņu sapņu un vīziju vizualizācija. Streiča kinovaloda ir bagāta un daudzpusīga, tēmu loks ļoti plašs – kara drāmas (Carmen Horrendum (1989) u.c.), komēdijas Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981) un Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975), detektīvs Nepabeigtās vakariņas (1979) un citas.

Izstādē Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets (kuratore Zane Balčus, māksliniece Dace Džeriņa) aplūkoti Jāņa Streiča kino valodas paņēmieni, filmu uzņemšanas process, aktieri (Vija Artmane, Jānis Paukštello, Ivars Kalniņš, Lilita Bērziņa u.c.), ar kuriem režisors bieži strādājis kopā, arī Streiča paša lomas savās filmās.

 

Izstāde izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālu atbalstu.