Kā tur īsti bija... Drēbnieki Kuldīgā?

Foto no Kuldīgas novada muzeja krājuma. Kuldīgas šuvēja Anna Sproģe (1. no labās) ar māceklēm darbnīcā Policijas ielā 11. 1930.-ie gadi.

„Kā tur īsti bija?” ir pasākumu cikls par atsevišķu vietu un notikumu norisi Kuldīgā un novadā, nākamais cikla pasākums notiks 27.martā plkst. 16:00, Kuldīgas novada muzeja 3. stāvā.  Šoreiz tas veltīts drēbnieku amatam.

Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā lielākā daļa Kuldīgas pilsoņu bija amatnieki. No tiem lielu daļu veidoja kurpnieki un drēbnieki, jo apavi un apģērbs bija un ir joprojām ikdienā nepieciešamas lietas. Kuldīgas drēbnieku amats dibināts 1650.gada janvārī, tātad šogad tam apritējuši 365gadi. Pirms 15 gadiem- 2000.gadā muzejā ar izstādi tika atzīmēta drēbnieku amata 350.gadu jubileja. Tas bija laiks, kad bija atjaunota Latvijas amatniecības kamera, kura izdeva meistaru diplomus. 1989.gada 25.maijā Kuldīgā notika amatnieku biedrības atjaunošanas sanāksme. Tajā piedalījās arī drēbnieki. Uz 2000.gadu Kuldīgas amatnieku biedrībā bija reģistrēti 13 drēbnieki. Drēbnieka amatu tolaik varēja apgūt arī Kuldīgas 78. Arodvidusskolā, pagājušajos gados daudz kas ir mainījies. Kuldīgas amatnieku biedrības darbs apsīcis. Taču drēbnieku darbnīcas mūsu pilsētā joprojām pastāv, jo individuāli pašūts tērps arvien ir cieņā.

Aicinām uz pasākumu vīriešu un sieviešu apģērbu drēbniekus- gan bijušos, gan tagad strādājošos, kā arī interesentus, kuri gatavi dalīties atmiņās par modi un šūšanu Kuldīgā, kā arī ņemt līdzi fotogrāfijas.

 

© Kuldīgas novada muzejs / 2017