KURŠU ĶONIŅU ALUS KAUSS

Viena no kuršu ķoniņu relikvijām, kas glabājas Kuldīgas novada muzeja krājumā. Peniķu dzimtas alus kauss.

Kuršu ķoniņu Peniku dzimtas aluss kauss, darināts no gobas koksnes, rotāts zeltītām zvaigznītēm un tā tilpums pārsniedz astoņus litrus.

Kuršu ķoniņi apdzīvoja septiņus ciemus Kuldīgas apriņķī: Ķoniņciemu, Pliķus, Kalējus un Ziemeļus tagadējā Turlavas pagastā, Viesalgus (Snēpeles pagastā), Sausgaļus (Padures pagastā) un Dragūnus (Kuldīgas pagastā). Šo brīvciemu iedzīvotāji ir vienīgie no kādreiz visnotaļ lielā latviešu brīvo zemturu skaita, kuri savas vēsturiskās īpatnības saglabāja līdz 20.gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Senākais zināmais ķoniņu privilēģiju dokuments- lēņa grāmata- ir izdota 1320.gadā.

Ķoniņi nemaksāja regulāras nodevas un nepildīja klaušas. Ķoniņi savu zemi apstrādāja paši vai ar algotu kalpu palīdzību. Katra brīvciema priekšgalā atradās ciema vecākais jeb burmistrs. Pie viņiem gadsimtiem ilgi glabājās ciema zīmogi un lēņa grāmatas. Ziemassvētkos ķoniņi devās medīt uz svēto mežu, pārējās gada dienās šeit pat zariņu nenolauza. Kopīgi tika svinēti svētki ar bagātīgu mielastu un miestiņu. Ķoniņi bagātīgi cienājuši arī savus viesus. 

© Kuldīgas novada muzejs / 2017